Pēc oficiālā sludinājuma «Latvijas Vēstnesī» par atstādināšanu no amata Cenu pagasta priekšsēdētājs vakar no rīta kravāja somu, lai nodotu pilnvaras savam vietniekam, un apsvēra iespēju noteiktajā laikā vērsties tiesā.
Pēc oficiālā sludinājuma «Latvijas Vēstnesī» par atstādināšanu no amata Cenu pagasta priekšsēdētājs vakar no rīta kravāja somu, lai nodotu pilnvaras savam vietniekam, un apsvēra iespēju noteiktajā laikā vērsties tiesā.
Laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» vakar publicēts īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa rīkojums, ar kuru viņš atstādina no amata Cenu pagasta priekšsēdētāju Imantu Stepēnu. Rīkojumā teikts, ka, izvērtējot pagasta vadītāja darbību, īpašu uzdevumu ministrs konstatējis, ka I.Stepēns «vairākkārt pieļāvis likumpārkāpumus». Rīkojumā uzskaitīti «Ziņās» jau iepriekš minētie pārkāpumi, un secinājums, ka, neņemot vērā vairākkārtējus ministra atgādinājumus par pārkāpumiem un vienpersonisku darba stilu, neinformējot pagasta deputātus par plānotajiem pašvaldības lēmumiem un līgumu projektiem, Cenu pagasta priekšsēdētājs nav nodrošinājis likuma par pašvaldībām 62. pantā vietējās pašvaldības vadītājam noteiktos pienākumus padomes darba vadīšanā un koordinēšanā.
I.Stepēns atstādināts, pamatojoties uz likuma par pašvaldībām 93. pantu. Saskaņā ar likumu viņam ir tiesības divu nedēļu laikā vērsties tiesā ar iesniegumu par ministra rīkojuma atcelšanu. Pagasta vadītāja pienākumus pagaidām pildīs viņa vietnieks Guntis Rozītis.
I.Stepēns vakar no rīta pēc pulksten 9 vēl bija darbā. «Ziņām» viņš sacīja, ka tikko ir uzzinājis par sludinājumu «Latvijas Vēstnesī» un gatavojas atstāt darbavietu, nododot pilnvaras vietniekam. I.Stepēns savu pārliecību nav mainījis un domā vērsties tiesā.
Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietniece Fatma Frīdenberga «Ziņām», izsakot pārvaldes viedokli par notikušo, uzsvēra, ka pārkāpuma faktu konstatācijai nav nepieciešams audits, jo Cenu pagasta priekšsēdētājs divu gadu laikā ir pārkāpis noteiktus likuma pantus. «No 2000. gada un laikā, kamēr pagastā turpinās finansu stabilizācija, viņš ir saņēmis atkārtotus aizrādījumus. Izskatot finansu jautājumus, I.Stepēns bieži vien lēmumus pieņēmis vienpersoniski, par to neinformējot Padomi,» skaidro F.Frīdenberga. Viņa uzsver, ka finansu stabilizācijas gaitā pašvaldības vadītājs slēpis, ka ir ņemts 15 000 latu kredīts, ko konstatējis finansu uzraugs un ziņojis ministram.
«Likumi par grāmatvedību un par pašvaldībām paredz, ka priekšsēdētājs ir atbildīgs par koleģiālu lēmumu pieņemšanu. Un, ja viņš redz, ka lēmums ir nelikumīgs, tad var to neparakstīt,» turpina F.Frīdenberga. Viņa arī piebilst, ka Pašvaldību lietu pārvaldē par I.Stepēnu ir sakrājušās sūdzības no Cenu pagasta deputātiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Galvenokārt viņam pārmetot vienpersonisku vadības stilu un aizmugurisku lēmumu pieņemšanu pirms konkursu izsludināšanas.
«Ziņu» lasītāji pauduši, ka gribētu zināt konkrētus zaudējumu apmērus, ko I.Stepēns ar savu rīcību nodarījis pašvaldībai vai valstij. Jo citādi ministra rīkojums neliekas pārliecinošs.
Cenu pagasta priekšsēdētājs ir pirmais valstī ar valsts ministra rīkojumu atbrīvotais pašvaldības vadītājs desmit gadu laikā.
