Kalnciemā 20. augusta naktī uz vienu kvadrātmetru nolija 68,7 litri ūdens – gandrīz tikpat, cik citkārt vesela mēneša laikā.
Kaut gan mēneša otrā dekāde Latvijā bija apmākusies un lietaina un arī 19. augustā saule maz parādījās no mākoņiem, līdz pat vakaram Kalnciemā tikpat kā nelija. Kā parasti pulksten 18 Kalnciema posteņa hidrotehniķe Anna Sprance iztukšoja mērspaini. Mērglāzē ielietā ūdens daudzums atbilda atzīmei 1,7 milimetri. Satumstot sāka līņāt, taču nelikās nekas īpašs. Bungo naktī uz palodzesDivos naktī hidrotehniķe pamodās no stipras bungošanas pa palodzi. Šķita, ka tie pat varētu būt krusas graudi. No rīta atklājās, ka kopā ar grāvja laipiņu zem ūdens «pagājis» piemājas dārziņš un arī zemākā daļa no daudzdzīvokļu nama kāpņu telpas. Pulksten sešos, kad mērglāzē tika liets spaiņa saturs, izrādījās – glāze līdz malai jāpiepilda septiņas reizes. Summējot radās 68,7 milimetru mērījums – bez pāris procentiem mēneša norma! «Tas ir neticami. Taču pierakstām,» pieņemot ziņojumu, teica Rīgas kolēģe Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Tur atklājās, ka līdzīgs nokrišņu daudzums tajā naktī konstatēts Kolkā. Ne pa jokam nolija arī Jelgavā, kur ūdens straume, gāzdamās lejup pa atpūtnieku iemīļotās Lielupes krasta promenādes kāpnītēm, krietni paskaloja lielos bruģakmeņus (Jelgavā nokrišņu mērījumi netiek veikti). Daudzviet postu lietus nodarīja laukos. Taču kopumā pēc šīs nakts augusta otrā dekāde tika atzīta par lietaināko Latvijas vēsturē kopš 1923. gada. Projektu «apstiprina» sūknis Dabas stihijas dēļ pagājušās nedēļas nogalē bez brīvdienām strādāja pašvaldības uzņēmums SIA «Kalnciema nami». Tika sūknēts ūdens no daudzdzīvokļu mājas pagraba Jaunības ielā 1. Septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados izaugušajā ciematā lietus kanalizācija ir fragmentāra, tikai atsevišķām mājām. «Lietus parādīja, ka mūsu sagatavotais lietus kanalizācijas projekts, ko ciemata centrā ceram īstenot nākamajā gadā, ir pareizs,» saka pagasta pārvaldes saimnieciskās daļas vadītājs Sergejs Bitels. No Jaunības ielas 1 iedzīvotājiem sūdzības neesot saņemtas. Arī lielākā daļa no kalnciemnieku mazdārziņiem, ko ieskauj daudzie veco māla karjeru dīķi, kuros līmeni regulē Vecbērzes poldera sūkņi, nav applūduši. Pēc pašvaldības ierosmes tur šovasar atjaunota viena no šaurajām vietām – aizsērējušais dīķu savienojums pie Viršu ielas. Taču no ciemata centra, braucot pa Jelgavas ielu uz stadiona pusi, atrodas vietas, kur ūdens nodarījis skādi. To var manīt arī pie pirmajos pēckara gados būvētās trīsstāvu daudzdzīvokļu mājas Jelgavas ielā 10, kur dzīvo hidrotehniķe Anna Sprance un kurai tieši blakus atrodas lietus mērītājs. Vienā nedēļā raža jānovācKalnciemniece Rita Ķirsone, kas rosījās dobēs iepretī Jelgavas ielas mājai, atceras, ka arī pērnvasar – toreiz pēc 12. augusta lietavām – nācies visu izaudzēto novākt. Šonedēļ viņa, brienot pa ūdeni pāri potītēm, lasījusi vēlās zemenes. Pieredze rādot, ja kartupeļus noņem savlaicīgi, pat izvilkti no ūdens, tie uzglabājas labi. Šovasar dārzos viss esot nogatavojies par divām nedēļām agrāk, tādēļ ražas novākšana pēc lielā lietus sanākusi īstajā laikā. R.Ķirsones dārza kaimiņiene A.Sprance ir noraizējusies par ābelītēm, kas, ilgstoši stāvot slapjumā, iet bojā. Applūdušo pamatu dēļ vairākiem Jelgavas ielas 10. nama pirmā stāva iedzīvotājiem nācies remontēt grīdas. R.Ķirsone atzīst, ka pie vainas aizaugušie grāvji. Viena no aizsērējušajām caurtekām šovasar par pagasta pārvaldes līdzekļiem atjaunota, un tādā veidā ir nosusināts mājas pagalms uz ielas pusi. Taču aiz mājas grāvji pēc lielā lietus palikuši gandrīz sausi – caurtekas tur nedarbojas. Teilora pagrabā saussSimt metru no Jelgavas ielas 10. nama stāv drupas no aristokrātiskas savrupmājas, ko 20. gadsimta sākumā būvējis ķieģeļu rūpnieks Teilors. Blakus drupām saglabājies no ķieģeļiem mūrēts pagrabs. «Vecie kalciemnieki zina, ka Teilora alus pagrabā nekad nav bijis ūdens,» slavējot priekšteču raktos grāvjus, teic R.Ķirsone. Viņa, A.Sprance un arī Veneranda Osvalde atzīst, ka Teilora mantojumu vajadzētu pienācīgi uzturēt. Pirmās brīvvalsts laikā Zemgalē grāvjus rakuši un tīrījuši peļņā atbraukušie latgalieši. Aizgājuši arī padomju laiki, kad meliorācijā tika ieguldīti lieli valsts līdzekļi. Tagad, kad jau vairākus gadus Kalnciemā apstājusies ķieģeļu ražotne, līdzekļu ir mazāk, tomēr izeja esot jāatrod. Stadions nosusina apkārtni Pagasta pārvaldes saimnieciskā dienesta vadītājs S.Bitels teic: «Visiem jau labs nebūsi, taču savu iespēju robežās pakāpeniski cenšamies uzlabot ūdenssaimniecību ciematā.» Ceturtdien viņš rosījās pa Kalnciema stadionu, kur tiek īstenots 81 tūkstoti latu vērtais Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalstītais stadiona rekonstrukcijas projekts. Šovasar ar meiteņu futbola uzvarām visā Latvijā slaveno sporta bāzi nevar pazīt – noņemta zemes virskārta, un tiek atjaunota drenāžas sistēma. Stadionam blakus esošo savrupmāju dārzi nav applūduši, jo jaunā drenāžas sistēma jau sākusi darboties. Novadgrāvis, kas pārsimt metru iet gar Jelgavas ielas malu, aizved uz šovasar atjaunoto caurteku ar aizbīdni, kas paredzēts caurtekas aizvēršanai Lielupes plūdos. «Kalnciemā ir īpatnēja grunts – putekļaina smilts, kādēļ iepriekš liktās drenu caurules samērā ātri aizsērējušas. Gribas ticēt, ka modernie materiāli, ko lietojam, atjaunojot drenāžas sistēmu, būs kvalitatīvāki nekā tie, ko izmantojām padomju laikā,» piebilst pieredzējušais meliorators un stadiona atjaunošanas projekta būvuzraugs Jānis Teteris. Viņš atzīst, ka ar grāvju tīrīšanu stāvoklis ir katastrofāls visā Latvijā. «Padomju laikā es strādāju uzņēmumā, kas ik gadu bijušajā Jelgavas rajonā iztīrīja grāvjus 80 – 90 kilometru kopgarumā. Tagad labi, ja iztīra astoņus kilometrus,» teic J.Teteris.Kur vairāk mitruma, tur vairāk lietusVides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vecākā speciāliste Marta Smita teic, ka Kalnciemā, kas atrodas šaurā zemes strēlē starp Lielupi un Kaigu purvu, gaiss varētu būt mitrāks nekā citviet. Tas palielina lietus mākoņu veidošanās varbūtību. Neparasti slapjās vasaras 20. augusta diennaktī, kad Kalnciemā nolija 69,8 milimetri, Rīgā nolija – 43,5, Dobelē – 25,7, bet Mežotnē – tikai 3,6 milimetri. Līdz absolūtajiem rekordiem Kalnciema 20. augusta rezultāts gan esot tālu. 1990. gada Jāņos šajā pašā vietā nolijuši 71,5 milimetri, bet, piemēram, 1973. gada 9. jūlijā Ventspilī – 160 milimetru. Meteorologu mērījumos pieņemts, ka vienu milimetru nokrišņu daudzumu dod litrs ūdens, kas izliets uz kvadrātmetru. Tā iznāk, ka 20. augusta naktī Kalnciemā uz kvadrātmetru nolija 68,7 litri.
