«Pali ir ūdens režīma fāze, kas konkrētos klimatiskos apstākļos katru gadu atkārtojas vienā un tajā pašā sezonā ar gadā vislielāko ūdenīgumu, ilgstošiem, augstiem ūdens līmeņiem un palieņu applūšanu,» vārdnīca skaidro parādību, kas šajās dienās mūsu pusē izpaužas visā savā godībā. Kā jau katru pavasari.Tomēr šķiet, ka saules staros atkausētā ūdeņu pārbagātība atkal pienākusi negaidīti. Kā pirmais sniegs, kas izbrīnā nesagatavotus mēdz noķert atbildīgos dienestus, «ķer» arī pali. Pirmkārt iedzīvotājus, kuri «nesaprotamā» veidā kārtējo reizi palikuši nogriezti no ārpasaules. Labi zinādams, ka atrodas paaugstināta riska zonā, dažs labs tā arī nav iedomājies, ka vajadzētu laikus pārcelties vai vismaz nodrošināties ar pārtikas krājumiem un laivu vai pacelt augstāk mēbeles. Jābrauc glābējiem un par nodokļu maksātāju naudu jāved «krastā» pie radiem ne tikai pats, bet arī visa mājdzīvnieku saime.Tomēr jāatzīst, ka ūdens atnākšanā līdz mājas slieksnim ne vienmēr vainojama cilvēciskā nespēja plānot notikumus vai laikapstākļu neparedzamie gājieni. Piemēram, pamatīgu stresu šogad piedzīvojuši Platones upes krastmalā dzīvojošie, līdz kuriem palu ūdeņi parasti neaiziet bīstamā rokas stiepiena attālumā. Izrādās, ka pie vainas divas privātās ūdenskrātuves, kuru īpašnieks pārāk vēlu devis komandu atvērt slūžas. Rezultātā piegāzti iedzīvotāju pagalmi un bojāts valsts nozīmes ceļš.Neuzmanīgais gan solījis skādi novērst, kā arī iesaistītie speciālisti sapratuši, ka pēdējais laiks aktualizēt ūdenskrātuvju lietošanas noteikumus, lai īpašnieki saprastu, ka slūžas jāatver vismaz iepriekšējā dienā pirms gaidāmajiem paliem. Taču atklāts paliek jautājums, vai tiešām izdarīts viss no cilvēka atkarīgais, lai katru gadu vienā un tajā pašā sezonā notiekošo ūdens «izvirdumu» aizvadītu ar pēc iespējas mazākiem finansiālajiem zaudējumiem?
