Slimnīcas «Ģintermuiža» Jelgavas Narkoloģiskajam dienestam atvēlētais valsts finansējums otrajam pusgadam ir trīs reizes mazāks nekā pirmajā pusgadā, taču atkarīgo skaits pilsētā palielinās. Dienesta vadītāja narkoloģe Lilita Caune brīdina, ka neārstētas narkoloģiskās problēmas agru vai vēlu cilvēkam izraisa psihiskas saslimšanas, un sekas tam būšot jūtamas jau pavisam drīz.
Jelgavas Narkoloģiskajam dienestam pirmā pusgada finansējums no teju 13 tūkstošiem latu sarucis līdz 4,7 tūkstošiem otrajā pusgadā, līdz ar to tas spiests samazināt pakalpojumu apjomu.No septembra dienestam pievienots Rindzeles Narkomānu rehabilitācijas centrs. Turklāt no jūlija valsts finansējums atvēlēts vien piecu narkoloģisko pacientu izmaksu segšanai, lai gan pirmajā pusgadā to skaits bija 28. L.Caune zina teikt, ka pašlaik Veselības ministrija par valsts līdzekļiem atļaujas ārstēt tikai septiņus narkoatkarīgos. «Tie ir narkomāni, kas ne vienmēr ir smagākie pacienti, bet, kam ir reālas atveseļošanās iespējas, lai viņi atgrieztos sabiedrībā,» skaidro L.Caune. Protams, ārstēšanos var saņemt kā maksas pakalpojumu, taču parasti šie pacienti neesot spējīgi samaksāt pat pacienta iemaksu, kas ir pieci lati dienā. Teju piecas reizes samazināts arī apmaksāto pacientu skaits alkoholisma ārstēšanai Minesotas programmā. Taču L.Caune uzsver, ka līdzšinējie pakalpojumi – narkoloģiskā neatliekamā palīdzība stacionārā (ilgstošas dzeršanas pārtraukšana, detoksikācija un motivācijas programmas) – saglabājušies, tikai samazināts valsts apmaksātais apmērs: «Ir cilvēki, kas gatavi stāties rindā un gaidīt gan uz Minesotas programmu, gan narkoloģisko rehabilitāciju. Bet ir arī tādi, kas par ārstēšanos gatavi maksāt paši.» Šā gada pirmajā pusgadā Jelgavas Narkoloģiskajā dienestā palīdzība sniegta 3233 atkarīgajiem, no viņiem 119 cilvēku tur vērsušies pirmo reizi, bet pērn šajā pašā laikā apkalpoti 98 pirmreizējie pacienti.
