Pašā Ziemsvētku priekšvakarā divdesmit sešas ģimenes no divdesmit sešiem Latvijas rajoniem sanāca Rīgas pilī un piepildīja visu pils zāli tā, ka kāds desmits cilvēku palika, kājās stāvot arī pēc tam, kad visi apsēdās.
Pašā Ziemsvētku priekšvakarā divdesmit sešas ģimenes no divdesmit sešiem Latvijas rajoniem sanāca Rīgas pilī un piepildīja visu pils zāli tā, ka kāds desmits cilvēku palika, kājās stāvot arī pēc tam, kad visi apsēdās, ar piecelšanos godinājuši zālē ienākušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu un viņas vīru Imantu Freibergu. Pat prezidente šķitās priecīgi pārsteigta par tik daudziem ciemiņiem. Bet pati jau bija aicinājusi ciemos katra rajona stiprāko, kuplāko, gaišāko ģimeni. Un ikviena tika sagaidīta ar cieņu un ieinteresētību.
«Mēs priecājamies jūs sveikt un caur jums – ģimenes visās Latvijas malās,» sacīja prezidente un deva roku arī katram vismazākajam stiprās ģimenes pārstāvim. «Mūsdienās saģērbt septiņus, astoņus un vairāk bērnus svētkiem jau ir varonīga rīcība,» atzina prezidente un ar skumjām runāja par tiem tūkstošiem bērnu, kas, nebūdami bāreņi, ir spiesti dzīvot bērnunamos. «Es saku paldies tiem vecākiem, kuri rūpīgi pilda savu pienākumu un vēlu jums visiem mīlestību, uzticību un paļāvību tam, ka viss būs aizvien labāk.»
Ar sirsnīgiem sveicieniem pilī tika sagaidīti arī mūsējie – Vārslavu ģimene no Vilces. Viņi prezidentei dāvināja simbolisku saulīti, lai gaismas neaptrūkst. Tikpat svarīgi kā tētis prezidentei roku spieda arī mazais Aksels Roberts, kas bijis tikšanās visnepacietīgākais gaidītājs un pat veikalā lūkojies, vai tur nevarētu satikt prezidenti. Bet gan jau arī pārējie ģimenes locekļi dīdījās nepacietībā, tikai tā klusītēm. Tētis Armands Vārslavs vēlāk teica, ka viss sarīkojums bijis kā viens dziļš elpas ievilciens – sarokošanās ar prezidenti un viņas vīru, prezidentes uzruna, koncerts, apdāvināšana…
Smaidi, sirsnība, atvērtība un Ziemassvētku nojausma tovakar valdīja pilī.
Bet, atbildot «Ziņām» par gaišāko cerību nākamajam gadam, prezidente jau pavisam nopietni skaidroja 2003. gada galvenos valsts mērķus – Eiropas Savienību un NATO. «Svarīgi ir nezaudēt virzību uz tiem un nepalikt vieniem, ārpus alianses,» sacīja Valsts prezidente, it kā turpinot sarunu ar pils visiem, bet jau darbdienas rūpēs.
