Kura valsts Latvijas kaimiņu vidū ir leģendām visapvītākā, no kuras vienmēr sagaida tieši to, ko vismazāk gaida? Krievija.
Kura valsts Latvijas kaimiņu vidū ir leģendām visapvītākā, no kuras vienmēr sagaida tieši to, ko vismazāk gaida?
Krievija. Senils vadonis par savu mantinieku nosauc mazzināmu, bet visiem labi pazīstamā «Septiņpadsmit pavasara mirkļu» padomju spiega Vācijā Štirlica
līdzinieku Vladimiru Putinu.
Krievijas prezidents Boriss Jeļcins vakar parakstīja vairākus dekrētus par amatpersonu iecelšanu jaunajā valdībā. Savus amatus saglabājuši ārlietu ministrs Igors Ivanovs, aizsardzības ministrs Igors Sergejevs, iekšlietu ministrs Vladmirs Rušailo un ārkārtas situāciju ministrs Sergejs Šoigs.
Piekto reizi gandrīz pusotra gada laikā «tēvišķā roka» iebīda savu cilvēku, pie kura raudzībās aicināta Dome, kura tuvojošos vēlēšanu iespaidā «norīs» arī šo «troņmantinieku». Absolūtā vienprātībā norija arī. Piektais premjerministrs gandrīz pusotra gada laikā ievēlēts ar 232 balsīm «par», 84 – «pret» un 17 deputātiem atturoties. 333 tautas kalpi pirmdien vērīgi noklausījās kārtējo premjerministra runu, ko profesionāli runu klausītāji jau paguva ierindot draudīgo rindā – līdzinoties padomju laiku «ģenseka» J.Andropova runai. Par Štirlicu seriālā aizkadra balss parasti teica: gados nostrādāts ieradums. Visi trīs iemaņas apguva VDK.
Balsošana par premjeru sakrita ar vēl kādu zīmīgu datumu visjaunākajā Krievijas vēsturē – pirms gada šai laikā sākās finansu krīze. Jaunākie ārvalstu pētījumi gan liecina, ka pašlaik valsts ekonomiskais stāvoklis ir stabilizējies un Starptautiskā valūtas fonda naudas plūsma palēnām piepilda veco, izsīkušo gultni. Diemžēl tos, kuri iekļuvuši 14 zināmajos bezdarbnieku procentos un tos, kuri pakļuvuši zem divkārt pieaugušās nabadzības riteņa, šī «normalizācija un stabilizācija» nemēdz skart. Šiem bezkaislīgajiem procentiem augšupeju (kur nu vēl labklājību) neatnesīs ne jaunais, ne arī pieci nākamie premjerministri.
Grīļodamās nestabilajā ekonomiskajā stāvoklī, Krievija priekšplānā izstūmusi trīs aktualitātes – jaunais premjerministrs, karš Dagestānā un decembra parlamenta vēlēšanas. Krievijas dažādu ideoloģisko pārliecību politiķi tērgā par iespējamo saistību starp šiem trim «karstajiem» punktiem. Daži politiķi ir izteikuši pieņēmumu, ka katram jaunieceltajam premjeram bijusi sava «sūtība». Jaunais darbosies «savā» lauciņā – valsts drošībā. Kā netiešs pierādījums šim apgalvojumam ir čečenu teroristu darbība Dagestānā. Šamila Basajeva domas, ka pienācis pārmaiņu laiks, savādi sakrita ar Borisa Jeļcina alkām pēc kārtējās reorganizācijas valdībā. Te nu rodas jautājums – vai Boriss, būdams informēts par aizvien pieaugošo nestabilitāti Kaukāzā, izmantoja to, lai «ielaistu jaunas asinis» valdībā, vai Šamils, sajūtot kārtējo premjera maiņu, mēģināja veikt reorganizācijas islama teroristu tradīcijās. Iespējams, ka abi saskatīja šajās pārmaiņās savu izdevību. Jeļcina izteikumi par stabilo un normālo stāvokli valstī, kurā nav nekādas nepieciešamības ieviest ārkārtas stāvokli, ar savu nelokāmību vien rada aizdomas. Runas par ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī, kas nerimtīgi «klīst» pa varas gaiteņiem, pēc ietekmīgu politiķu domām, nāk tieši no prezidenta administrācijas. Šīm runām nopakaļus «steberē» baumas, kam būtu izdevīga šāda stāvokļa ieviešana, kas savukārt tiek saistīta ar vēlēšanām. Ārkārtas stāvokļa apstākļos 19. decembrī sētnieki karogus par godu vēlēšanām var tā arī neizkārt, uz nenoteiktu laiku tiktu atceltas parlamenta un pēc tam arī prezidenta vēlēšanas.
Saistībā ar vēlēšanām tiek runāts arī par tīši izraisītu krīzi Dagestānā, kuru izprovocējusi Maskavas «garā roka». Tai šķitusi netīkama ap šo pašu laiku izveidojusies stiprā koalīcija ar ekspremjeru Jevgeņiju Primakovu priekšgalā – «Tēvzeme» (idejiskais tēvs – Maskavas mērs J.Lužkovs) plus «Visa Krievija» (ietekmīgāko reģionālo līderu apvienība). Prognozes liecina, ka šo apvienību Jeļcins nebūs spējīgs pievarēt. Goliātiskās apvienības paēnā fiziski nevarīgais prezidents, iespējams, mēģina izspēlēt dāvidisku triku: cīnīties ar sev pieejamiem ieročiem – ārkārtas stāvokli. Partiju un apvienību līderi arī sadalījušies par un pret ārkārtas stāvokļa ieviesējos. Apvienības «Krievijas reģioni» līderis Oļegs Morozovs uzskata, ka, ieviešot ārkārtas stāvokli kaut vai tikai vienā no Kaukāza reģioniem, sāksies «domino» reakcija, kurā kauliņi – reģioni – grūdīs viens otru tālāk, līdz ārkārtas stāvoklis pārņems visu Krieviju. «Mūsu mājas – Krievija» līderis Vladimirs Rižkovs uzsvēris, ka šāds ārkārtas stāvoklis tikai ieviesīšot kārtību separātisma «saēstajā» Kaukāzā, kurā pašlaik ir ļoti daudz nestabilu punktu – Ingušija, Ziemeļosetija.
Kamēr Maskavas politiķi runā par konkrētu rīcības plānu attiecībā uz Dagestānā iebrukušajiem teroristiem, viņu tautietis un fabulu rakstnieks Krilovs šos nemitīgos runas plūdus iemūžinājis fabulā par pavāru un kaķi. Kamēr pavārs strostē kaķi par nozagto gaļu, «Vasjka klausās un ēd». Dagestānas «Vasjka» Šamils Basajevs ziņo par jaunu militāru akciju sākšanos un par šariata kara noziegumu tribunāla ieviešanu. Maskavas politiķi notikumus Dagestānā sauc par karu, ar televīzijas starpniecību karavīriem sūta laba vēlējumus un daļu vainas šajos notikumos uzveļ Krievijas prezidentam B.Jeļcinam. 1991. gadā, braukājot pa reģioniem, Jeļcins sacījis: «Cik daudz suverenitātes varat paņemt – ņemiet!» Sekas no šiem vārdiem jūtamas vēl šodien, lai gan politika par suverenitāti ir mainījusies. 1994. – 1995. gada referendumā Čečenijā par suverenitāti nobalsoja vairāk nekā 90% iedzīvotāju. Čečenu prasībām tika atbildēts ar tankiem. Islama kaujinieki turpina atbrīvot tuvējos reģionus. Dagestānas situācija būtiski atšķiroties no militārajām akcijām Čečenijā, jo triju referendumu rezultāti noraidīja separātismu. Pusotrs tūkstotis zemessargu, apbruņojušies ar šaujamo un vienu granātu, apgūst partizānu iemaņas cīņās ar rūdītiem Basajeva kaujiniekiem.
Krievijas politiķu solījumi drīzā laikā noregulēt stāvokli Dagestānā līdzinās jau ierastajiem solījumiem, kad pēkšņi kaut kas aizgājis greizi. Krievu parunai «Kamēr pērkons nenograndēs, mužiks nepārmetīs krustu» arī šoreiz tā pati vecā morāle: Krievijas politiķi cīnās galvenokārt ar stihiskām nelaimēm. Profilakse tur nav iecienīta. Līdzīgi kā pie mums.
