Likumdevējs galīgajā lasījumā apstiprinājis jau sen nepieciešamus grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumos.Tajos iestrādāta arī norma, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) dod tiesības pārtraukt konkrēta politiskā spēka vēlēšanu kampaņu, ja tajā tiek konstatēti pārkāpumi. Noteikts, ka raidorganizācijas līgumus par aģitācijas raidlaika piešķiršanu ar partijām vai to pilnvarotām personām varēs slēgt vien tieši un nepastarpināti, savukārt pēc lēmuma pārsūdzēšanas tā izpilde netiks apturēta. Turklāt arī drukātajiem un raidošajiem reklamētājiem būs pienākums informēt biroju par politiķu popularizēšanas aktivitātēm.Faktiski ar zināmu optimisma piešprici var sacīt, ka galu galā KNAB ticis pie visai iedarbīga ieroča, ko izmantot pret tiem «ziepniekiem», «pozitīvistiem» un «pingvīnbuldozeriem», kuri līdz šim pamanījušies dažādos veidos apiet likumu un pludināt pašslavēšanas shēmās nenormālas daudznuļļu summas. Līdz šim, neskatoties uz acīmredzamo tiesisko nihilismu, politikāņi un viņu tēla izkladzinātāji varēja justies samērā droši un nesodīti, turpmāk pret to būs iespējams izmantot jaunieviesto stopkrānu.Vienlaikus gan jāņem vērā, ka jebkas var kļūt bīstams, ja tiek lietots aplam. Nitroglicerīnu iespējams izmantot gan lauku mēslošanai, gan biszāļu izgatavošanai, lai nonestu kādas netīkamas iestādes ēku. Agrāk kā polittehnoloģijas rīks tika izmantota izmeklēšanas iestāžu uzrīdīšana konkrētam politiķim. Ja arī iespējamā nodarījuma šķetināšanā vaina pēc cik tur gadiem netika konstatēta, pārbaudāmajam objektam atlika vien samierināties ar treknu naglu savā politiķa zārkā. Teorētiski arī svaigi pieņemtās normas var tikt izmantotas, lai izraisītu mākslīgas pārbaudes par politiskā konkurenta darbībām, kas var beigties tiklab ar pieķeršanu pie rokas dažādās šmucēs, kā ar tukšu bļaustīšanos, kas, sarīkota pietiekami skaļa, spēj nodarīt faktiski neatgriezenisku kaitējumu attiecīga politiskā spēka reputācijai. Te mazs mierinājums ir likumā paredzētais punkts, ka sūdzības tiesai jāizskata četru darbadienu laikā. Sabiedrības apziņā kādas partijas vai amatpersonas pavazāšana pa tiesām ir gana nopietns pretarguments, lai uz balsīm vairs tik ļoti necerētu.Turklāt jau tagad neapbruņotu aci redzams, ka steigā ceptie grozījumi ir ar pietiekami daudziem robiem, ko politiskās skatuves aktieri var izmantot savā labā. Piemēram, ja raidorganizācijām un drukātajiem medijiem būs likuma sargiem jāziņo par politiskās reklāmas aktivitātēm, tad apzināt vides reklāmas un popularizēšanas pasākumus interneta vidē varētu rasties zināmas problēmas. Beigu galā – netiek jau arī prasīts no pašiem politiskajiem grupējumiem skaidri un kristāltīri atbildēt – kur un par cik lielām summām tad, kungi, reklamējāties?Ko notikušais pēc būtības nozīmē – kaut arī KNAB rokās ielikts potenciāli pietiekami spēcīgs instruments, taču nepieciešama māka to nevainojami izmantot. Proti, pašam jāapbruņojas ar pietiekami kritisku skatījumu uz situāciju un analizētprasmi, lai tas nekļūtu par izrēķināšanās rīku atsevišķu politisko bandinieku «razborkās». Un tieši jaunā «ieroča» izmantošana var kļūt par ko līdzīgu KNAB neatkarības indikatoram – ja šī iestāde darbojas kāda spēka labā (kas tai pārmests jau agrāk), sekas var būt diezgan dramatiskas.Ja vien deputāti būtu mazāk steidzīgi lēmumu pieņemšanā, jāpieļauj, gala dokuments sanāktu juridiski nevainojamāks, tā ka var sacīt – politiskās aģitācijas finansēšanas sistēmas attīrīšanā sperts vien pirmais solis, kam nākotnē būtu jāseko likumsakarīgam turpinājumam.
