Viens no lielākajiem darba devējiem pilsētā Jelgavas slimnīca pagājušajā gadā nopelnījusi 16 tūkstošus latu, iegādājusies jaunu aparatūru un par Domes piešķirtajiem līdzekļiem izremontējusi divas nodaļas.
Viens no lielākajiem darba devējiem pilsētā Jelgavas slimnīca pagājušajā gadā nopelnījusi 16 tūkstošus latu, iegādājusies jaunu aparatūru un par Domes piešķirtajiem līdzekļiem izremontējusi divas nodaļas.
Atvērto durvju dienā slimnīcas galvenais ārsts Andris Ķipurs vispirms iepazīstināja ar pagājušā gada lielāko veikumu – Dzemdību un Traumatoloģijas nodaļu, kur par Domes piešķirtajiem 57 tūkstošiem latu veikts kapitālais remonts un iegādāta centrifūga Asins sagatavošanas nodaļai. Jāatzīst, ka šīs nodaļas pārvērtušās līdz nepazīšanai. Šogad slimnīcā plānots izremontēt vēl divas nodaļas – Uzņemšanas un Ķirurģijas.
Ārstniecības iestāde, kas dod darbu 344 darbiniekiem, pagājušajā gadā nopelnījusi 16 tūkstošus latu. «Esam sakārtojuši iestādi un spējam strādāt rentabli,» atzīst A.Ķipurs. No uzkrātajiem līdzekļiem slimnīca šogad pirmo reizi darbiniekiem, sagaidot Jauno gadu, izmaksāja prēmijas: ārstiem – 40 latu, bet medicīnas māsām un sanitārēm – attiecīgi 20 un 12 latu. Viena no lielākajām problēmām slimnīcai esot pacienti, kas nesamaksā par saņemto pakalpojumu. Šā iemesla dēļ slimnīcas kasē pērn nav nonākuši 14 tūkstoši latu.
Stacionārā pagājušajā gadā ārstējušies 10,5 tūkstoši slimnieku, bet ambulatorā palīdzība sniegta aptuveni 14 tūkstošiem pacientu. A.Ķipurs secina, ka pēdējā laikā palielinās akūto slimnieku skaits, bet samazinās plānveida pacientu īpatsvars, lai gan vajadzētu būt otrādi.
Drīzumā slimnīca plāno iegādāties jaunu defibrilatoru sirdsdarbības atjaunošanai, speciālu ierīci dozētu zāļu ievadīšanai pacientam un mammogrāfu – rentgena iekārtu, ar kuru vajadzētu pārbaudīties visām sievietēm pēc 40 gadiem. Pašlaik Jelgavā to nekur nav iespējams izdarīt.
Viduslatvijas slimokases direktore Regīna Maldupa slimnīcas vadībai ieteica līdzīgas atvērto durvju dienas rīkot ģimenes ārstiem un iepazīstināt viņus ar pieejamajiem pakalpojumiem un jaunāko aparatūru, jo tikai 60 procenti pacientu, kurus ģimenes ārsti sūtījuši ārstēties stacionāri, nonākuši Jelgavas slimnīcā, 20 procenti ārstējušies rajona slimnīcā, bet pārējie ārpus reģiona.