Eiropas Savienības uzziņu tālruni izmanto arvien vairāk iedzīvotāju, lai noskaidrotu dažādus jautājumus saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, par ikviena cilvēka ieguvumiem un zaudējumiem. Lūk, daži no svarīgākajiem.
Eiropas Savienības uzziņu tālruni izmanto arvien vairāk iedzīvotāju, lai noskaidrotu dažādus jautājumus saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, par ikviena cilvēka ieguvumiem un zaudējumiem. Lūk, daži no svarīgākajiem.
Kas ir lauksaimniecībā izmantotā zeme? Kas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme ES skatījumā?
Šie pa EIROINFO uzziņu tālruni 7211111 uzdotie jautājumi nav «piekasīšanās» valodniekiem, jo no definīcijas ir atkarīga iespēja izmantot ES atbalstu lauksaimniekiem.
ES jautājumu eksperte Marita Baltiņa strādā Zemkopības ministrijas darba grupā, kas izstrādā jauno Lauksaimniecības likumu. Tas tiks pilnībā saskaņots ar ES likumdošanu. Lauksaimniecībā izmantotās zemes definīcija saistīta ar tās uzskaites, precīzāk, statistikas prasībām, kas noteiktas EK regulā nr. 1444/2002. Mūsu likumā tā var tikt precizēta, lai būtu labvēlīgāka mūsu lauksaimniekiem,» apliecina M.Baltiņa.
Pašlaik Latvijā pastāv zemes klasifikators, kuru izstrādājis Valsts zemes dienests. Saskaņā ar to lauksaimniecībā izmantotā zeme ir aramzeme, pļavas, ganības un augļu dārzi.
Pagājušajā gadā Eiropas Komisija (EK) pieņēma regulu, kas precizēja dažādus lauksaimniecībā lietotus apzīmējumus, – EK 2002. gada 24. jūlija regulu (EK) nr. 1444/2002. Tajā noteikts, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme ir «kopējā platība, ko aizņem aramzeme, ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārzi» (normatīvo aktu latviešu valodā tulkojis Tulkošanas un terminoloģijas centrs, bet tulkojumam nav juridiska spēka).
ZM Lauku attīstības departamenta Zemes izmantošanas nodaļas vadītāja Valentīna Mičurova vērš uzmanību uz to, ka jaunums pašreizējā formulējamā ir piemājas zemes (dārzi). Oriģinālajā regulas tekstā angliski tie dēvēti par «kitchen garden» (vāciski «Haus – und Nutzgarten») – burtiski «virtuves dārziņi» jeb piemājas dārziņi, bet saprotami kā sakņudārzi.
Jaunajā Lauksaimniecības likuma projektā tiks piedāvāts precīzs šā papildinājuma traktējums.
Vai pēc iestāšanās ES celsies zemes kadastrālā vērtība? EIROINFO dienests noskaidroja, ka zemes kadastrālā vērtības palielināšanās nav tieši atkarīga no iestāšanās ES, to ietekmēs vispārējā ekonomiskā situācija un zemes tirgus cena.
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma pārvaldes direktors Gatis Kalniņš pieļauj iespēju, ka iestāšanās ES ietekmē pakāpeniski varētu palielināties lauksaimniecības zemes tirgus cena – to varētu izraisīt labvēlīgāki ražošanas nosacījumi uz šīs zemes, ko garantē tiešie maksājumi zemniekiem.
Atbrīvojot zemes tirgu un iekļaujoties ES koptirgū, iespējama zemes cenas celšanās. Gan Saeimas deputāti, gan zemes tirgus speciālisti paredz zemes vērtības celšanos apmēram trīs reizes. Tā rezultātā atkarībā no tirgus cenas varētu tikt pārskatīta kadastrālā vērtība.
Lauksaimniecības zemes pārdošanai ārzemniekiem noteikts pārejas periods līdz 2012. gada 1. janvārim. Ņemot vērā atšķirīgo pirktspēju Latvijā un ES dalībvalstīs, neradīsies nevienlīdzīga konkurence ārzemnieku un pašmāju zemnieku starpā.
Tai pašā laikā Latvijas iestāšanās sarunās panākti ierobežojumi lauksaimniecības zemju pārdošanai ārzemniekiem līdz 2012. gada 1. janvārim un papildu trīs gadi aizsardzības pasākumiem, kas noteikti bremzēs lauksaimniecības zemes cenu kāpumu. Pastāv risks, ka liela daļa lauksaimniecības zemes var palikt neizmantota, kas var nedaudz aizkavēt tās celšanos.
Valsts zemes dienests regulāri pārskata zemes vērtību zonējumu un ēku tipus, kā arī zemes un ēku kadastrālo vērtību atbilstoši tirgum. 2002. gadā tika pārskatīts Rīgas zonējums, un lielākajā daļā bija pat cenas kritums. Depresīvie rajoni kļuva pievilcīgāki apbūvei. Piemēram, Ulmaņa gatvē tagad ir intensīva komercapbūve, bet šis rajons ir nepievilcīgs dzīvošanai, tāpēc tā tika samazināta tieši individuālajai apbūvei.
Lai prognozētu Latvijas situāciju, Valsts zemes dienests analizējis Somijas pieredzi. Tur pēc iestāšanās ES nebija strauja zemes cenu kāpuma, turklāt zemes tirgum Somijā nebija tādu ierobežojumu, kādus zemes pārdošanai ārzemniekiem noteikusi Latvija.
