15. janvārī pirms astoņpadsmit gadiem šajā dienā sāku strādāt LLU Meža fakultātē. Tas ir nobriedušas jaunības skaitlis, un ir laime, ka varu strādāt darbu, kas man ir sirdij tīkams. Mācu botāniku fakultātes visu specialitāšu studentiem.
15. janvārī pirms astoņpadsmit gadiem šajā dienā sāku strādāt LLU Meža fakultātē. Tas ir nobriedušas jaunības skaitlis, un ir laime, ka varu strādāt darbu, kas man ir sirdij tīkams. Mācu botāniku fakultātes visu specialitāšu studentiem. Man ir vienreizēji kolēģi, kas mīl mežu, un uzskatu, ka viņi patiesi mīl arī savu dzimteni.
Šonedēļ aprit pieci gadi, kopš veicu Meža fakultātes dekāna vietnieces pienākumus. Šajā darbā esmu sapratusi, ka svarīgākais ir sniegt studentiem pleca izjūtu un reizēm arī iespēju – varbūt vēlreiz dot iespēju nokārtot ieskaiti, eksāmenu vai pārbaudījumu. Kādam tas nelīdzēs, bet citam tas var būt ļoti būtiski. Runājoties tajā brīdī esmu viņa mamma un iedomājos, ka viņš ir mans bērns. Savējam es taču dotu iespēju, kāpēc lai to nedotu citam? Principā es neatsaku, tomēr, paldies Dievam, studenti to ļaunprātīgi nav izmantojuši.
Mans bērnības sapnis, lasot Džeralda Darela grāmatas, bija strādāt darbu, kas saistīts ar dabas aizsardzību. Nupat bija iespēja šo sapni piepildīt, jo veselu gadu darba grupa manā vadībā pēc akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pasūtījuma veica dabas parka “Tērvete” dabas aizsardzības plāna izstrādi. Tērvete ir zemgaliešu lepnums un reizē viena no populārākajām ar bērnības atmiņām saistītajām vietām. Tur atrodas ne tikai izcils kultūrvēsturiskais centrs ar pilskalniem, seno kauju vietām, Annas Brigaderes muzejmāju, bet arī vienreizīgas dabas vērtības. Projekta uzdevums bija saskaņot dabas vērtību aizsardzību ar tūrisma un rekreācijas prasībām. Šonedēļ plānu vēl slīpējām, pēc tam ikviens ar to varēs iepazīties Tērvetes informācijas centrā.
Gada sākumā plānojam jaunus un labus darbus visam gadam. Nupat iznāca “Meža enciklopēdijas” pirmais sējums, kurā ir gan mani, gan kolēģu raksti. Tagad jau ir ieceres nākamajiem darbiem, un šonedēļ pieteicām vairākus izdevumus, kurus esam iecerējuši uzrakstīt. Biju nesen iznākušās grāmatas par Jelgavas dižkokiem recenzente, tāpēc radās ideja šogad uzrakstīt bukletu par Jelgavas ornitoloģisko liegumu un palieņu pļavām. Jāparāda, kādas brīnišķīgas teritorijas ir mūsu pilsētā.
Pirmdienas man ir īpašas dienas, jo trešo gadu vakaros dodos dejot līnijdejas. Skolotāja ir starptautiski sertificēta šo deju pasniedzēja, tāpēc man liekas, ka kolektīva līmenis ir visai atzīstams. Daudziem šķiet, ka tās dejo tikai kantri mūzikas pavadījumā. Patiesībā dejojam arī populāru melodiju pavadījumā, kam tiek pieskaņoti dejas soļi. Tas ir vienreizējs kustību un emocionāla baudījuma apvienojums.
Mana bagātība ir apkārtējie cilvēki – ģimene, draugi, kolēģi un studenti. Esmu sajūsmināta par bērnu un jauniešu izglītības centra “Junda” aktivitātēm. Centru apmeklē mana divpadsmitgadīgā meita Undīne, kas pašlaik cītīgi gatavojas februāra skatei. Manuprāt, “Jundas” pedagogi ļauj katram bērnam ieraudzīt savas spējas.
Pagājušajā sestdienā pagāja divdesmit gadu, kopš absolvēju LU Bioloģijas fakultāti. Satikāmies gandrīz visi, kas toreiz beidzām. Šodienu un rītdienu pavadīšu Gaujas Nacionālajā parkā, kur satikšu draugus. Kopīgi mums iecerēts apskatīt dažus smilšakmens atsegumus Braslas krastos. Reizē tā man ir profesionāla interese, kas saistīta ar mazo HES ietekmi uz vidi. Tajā paša laikā tā būs vienkārši laba atpūta dabā.
