Rudenī darbu Latvijas skolās sāks 21 jaunais «Iespējamās misijas» skolotājs – arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā.
Uzlabot Latvijas izglītības sistēmu, lai bērni noticētu saviem spēkiem, izbaudītu mācību procesu un kļūtu par gudriem, radošiem, kritiski domājošiem un atbildīgiem sabiedrības locekļiem – šādu mērķi sev izvirzījuši «Iespējamās misijas» jaunā iesaukuma skolotāji. Viņu vidū ir arī jelgavniece Daiga Bukonte, kura strādās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā. Tur pirmo mācību gadu jau pavadījis «Iespējamās misijas» fizikas skolotājs Inguss Blaudums.
Inguss, kurš Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē ieguvis bakalaura grādu materiālzinātnē, atzīst – lai gan ne viss iedomātais saskanēja ar realitāti, gads Spīdolas ģimnāzijā bija pieredzes un iespaidu bagāts.
Tehnoloģiju laikmetā
«Ar skolēniem biju strādājies jau iepriekš, tādēļ zināju, ka ļoti daudz kas mainījies kopš maniem skolas gadiem. Būtiskākais – tehnoloģijas, kas gandrīz jebkuru informāciju ļauj iegūt acumirklī. Reizēm šķiet, ka skolēns uz bibliotēku aiziet divreiz gadā, lai saņemtu grāmatas un pēc tam tās, tā arī neatvēris, nodotu. Protams, šāds zināšanu ieguves veids ir daudz ērtāks un ātrāks, bet pazūd izziņas process, un ne visa informācija ir patiesa, tāpēc tā jāizvērtē kritiski. Piemēram, ja internetā rakstīts, ka ar kosmosa kuģi līdz Marsam var aizbraukt divās dienās, kādēļ neviens to vēl nav paveicis?» vērtē I.Blaudums.
Tādēļ jaunais skolotājs atzīst, ka nākas ieguldīt vairāk laika un izdomas mācību stundu modelēšanā. Lai sagatavotu interesantu 40 minūšu stundu vai pat desmit minūšu uzdevumu, iepriekš jāstrādā vismaz pusotru stundu un bieži pat divas vai trīs. Turklāt jāņem vērā skolēnu lielā aizņemtība ārpusstudu pasākumos un interešu izglītībā. «Labāku vielas apguvi centos panākt ar pasaulē atzītu procesu – projektu metodi. Skolēniem nebija tikai jāklausās un jāpārraksta skolotāja stāstītais, bet informācija jāmeklē, jāapkopo un jāizmanto kāda galaprodukta izstrādē. Piemēram, infografikā par Marsu, izglītojošā plakātā, skaidrojošā video vai Jelgavas tiltu izpētes un apkopojuma prezentācijā. Ļoti priecēja skolēnu aptaujas rezultāti mācību gada beigās, kur audzēkņi atvērtajās atbildēs norādīja, ka viņiem patīk patstāvīgā darbošanās un izzināšanas process,» savas metodes skolotāja darbā atklāj «Iespējamās misijas» dalībnieks.
Trūkst atbalsta jaunajiem
Patlaban I.Blaudums maksimāli koncentrējas otrajam «misijas» mācību gadam un turpmāko nākotni īpaši neplāno. Taču viņš pieļauj, ka skola pēc programmas noslēguma varētu kļūt par pastāvīgo darbavietu. Jaunais skolotājs gan atzīst, ka viņu mulsina lielā neskaidrība, piemēram, par stundu skaitu un atalgojuma modeļiem.
«Tas, kas notiek varas gaiteņos, nav īsti saprotams. Izskan dažādi viedokļi, bet patiesas skaidrības par plānoto izglītības sistēmā nav. Pārmaiņas ir nepieciešamas – par to runā gan skolotāji, gan politiķi, gan augstskolu un uzņēmumu pārstāvji. Taču, kad nonāk līdz darbiem, skatoties no malas, atbalstu reformām izglītības sistēmā neredzu,» teic Inguss, piebilstot, ka vislielākā reforma būtu nepieciešama pedagogu atbalsta pasākumos. «Mēs, «misijas» skolotāji, ienākot skolā, nekad neesam bijuši vieni. Regulārās tikšanās un sarunas ir cēlušas kompetenci, palīdzējušas virzīties uz augstākiem mērķiem, nepadoties, kad sastopamies ar grūtībām, un piezemējušas, kad lidojam pa mākoņiem. Diemžēl visiem jaunajiem skolotājiem šāds atbalsts nav pieejams. Esmu dzirdējis daudzus stāstus par jauniem un daudzsološiem pedagogiem, kas nav palikuši skolā ilgāk par gadu vai pat semestri,» atzīst I.Blaudums.
Skolēns pāraug skolotāju
Apņēmības pilna panākt, lai skolēni labāk apgūst mācību saturu un novērtē mācību procesu, ir arī «Iespējamās misijas» jaunā iesaukuma skolotāja Daiga Bukonte, kura darbosies Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā. Izglītības programmas mājas lapā minēts, ka Daiga LLU ieguvusi maģistra grādu lauksaimniecībā, bet pirms tam Ekonomikas un kultūras augstskolā kaldināts bakalaura grāds kultūras vadībā.
«Vienmēr esmu ticējusi, ka mēs paši veidojam savu apkārtējo pasauli, un mēs katrs varam to savā veidā ietekmēt. Vēlos, lai skolēnu sekmes būtu uzlabojušās nevis tāpēc, ka būtu kļuvis vieglāk, bet tāpēc, ka viņi jautā, noskaidro, izpēta un izprot,» teic D.Bukonte, pauzdama pārliecību, ka maksimālais rezultāts pedagoga darbā ir sasniegts, kad skolēns kādā brīdī pāraug savu skolotāju. Tādēļ Daiga, dodoties uz skolu, kabatā turēs spēcinājumu – «Mazs kociņš pāraug savu dēstītāju un vētra – vēsmu, savu vēstītāju».
Jaunajā mācību gadā uz skolām Rīgā, Mārupē, Olainē, Ādažos, Stalbē, Blīdenē, Cēsīs, Liepājā, Salaspilī un Jelgavā dosies 21 «Iespējamās misijas» skolotājs. Viņi izraudzīti no 204 kandidātu lielā pulka, ziņo programmas pārstāvji. Pieprasījums pēc jaunajiem un īpaši sagatavotajiem pedagogiem ir daudz lielāks. Vēlmi uzņemt savās rindās «Iespējamās misijas» dalībniekus (123) izteikušas 70 izglītības iestādes. ◆
Mūsu «Iespējamās misijas» skolotāji
2008. gads
Anna Gabriša – dabaszinību, bioloģijas un ķīmijas skolotāja Teteles pamatskolā
Edīte Millere – angļu valodas skolotāja Ozolnieku vidusskolā
Arnis Kleinbergs – vēstures skolotājs Ozolnieku vidusskolā
2009. gads
Igors Grigorjevs – matemātikas un ekonomikas skolotājs Ozolnieku vidusskolā
Kārlis Kravis – bioloģijas, ķīmijas, fizikas un dabaszinību skolotājs Aizupes pamatskolā
2012. gads
Edvīns Elferts – matemātikas skolotājs Ozolnieku vidusskolā
Ieva Miniča – dabaszinību skolotāja Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā
2013. gads
Ance Jaks – latviešu valodas skolotāja Ozolnieku vidusskolā
2014. gads
Inguss Blaudums – fizikas skolotājs Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā
Līva Gailuma – latviešu valodas skolotāja Jelgavas tehnikumā
Līga Zaķe – matemātikas skolotāja Jelgavas tehnikumā
«Iespējamā misija»
2008. gadā izveidota izglītības programma, kas pastāv, lai nostiprinātu izglītību kā vērtību Latvijā.
Dibinātāji – «Swedbank», «Lattelecom» un Ideju partneru fonds.
Ik gadu atlasa un piesaista darbam skolā labākos augstskolu absolventus, palīdzot viņiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem.
Kopējais dalībnieku skaits sasniedzis 129.
