Jelgavas rajona Padomes Attīstības nodaļas vadītājs Jānis Krūklītis atzīst, ka dažādās programmas un projekti pašvaldībām paver gandrīz neierobežotas iespējas.
Jelgavas rajona Padomes Attīstības nodaļas vadītājs Jānis Krūklītis atzīst, ka dažādās programmas un projekti pašvaldībām paver gandrīz neierobežotas iespējas. Vienīgi pašiem jābūt uzņēmīgiem.
Kopš 1996. gada, kad Latvijā sākās dažādu programmu laiks, rajona Padome iesaistījusies apmēram 30 ar ārzemju partneriem kopīgos projektos.1996. gadā kopā ar zviedriem rajona speciālistiem organizēti kursi par reģionālo plānošanu un pieredzes apmaiņas brauciens uz Skandināviju. Vēlāk pieredzes apguve organizēta ekonomistiem un grāmatvežiem.
Jaunsvirlaukas pagastā rekonstruētas ūdens attīrīšanas ietaises. Pērn aizsācies viens no valstī apjomīgākajiem komunāltehniskā dienesta darbības uzlabošanas projektiem laukos – APLAN –, kura apjoms pārsniedz 1,8 miljonus ekiju. Tas aptvers visus pagastus un ietieksies pat kaimiņrajonos.
Sociālās palīdzības attīstībā zviedri ar 50 tūkstošiem kronu atbalstījuši vietējā sociālās aprūpes dienesta paplašināšanu un jaunatnes nodaļas izveidošanu. Organizēti arī kursi par sieviešu tiesību aizsardzību un institūciju savstarpējo sadarbību un pašvaldību speciālistu brauciens uz Dāniju.
Nozīmīga izrādījusies PHARE CREDO programmai iesniegto projektu aizstāvēšana kopā ar Lietuvas kolēģiem. Tie saistīti ar VIA «Hanza» maģistrāles vēsturisko izpēti un tālāko attīstību un kooperācijas plāna izstrādi avārijas situācijām. Projektus jau realizē.Paredzēts īstenot arī projektu par katastrofu medicīnu un Krustakalna apkārtnes rekonstrukciju.
Apgriezienus uzņem VIA «Baltica» attīstības projekts, kur iesaistījušās deviņas Latvijas pašvaldības, Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas pārstāvji un Eiroreģions «Niemen». Naudas izteiksmē tas pārsniedz pusmiljonu ekiju.
Uz reģionālās plānošanas pusi virzās ar lietuviešiem aizsāktā sadarbība institucionālo struktūru veidošanā par Eiroreģionu «Saule», kam izdevies piesaistīt interesentus no Zviedrijas un Krievijas. Vairāk nekā astoņi projekti realizēti vai tiek īstenoti izglītības jomā, un vismaz divi – lauku tūrismā.
Pieaugušo izglītības centrs iesaistījies apmēram pusducī projektu.
Atsevišķi risinātas Satiksmes ministrijas un Latvijas Autoceļu direkcijas atbalstītās iniciatīvas. Tādējādi pērn veikta piecu autoceļu posmu rekonstrukcija, ieguldot vairāk nekā 90 tūkstošu latu. Rajona nozīmes pirmās šķiras autoceļu attīstībai atvēlēti 460 tūkstošu latu. Otrās šķiras pašvaldību autoceļu un ciematu centru sakārtošanas programma līdz 2001. gadam paredz ieguldīt 814 tūkstošu latu. Taču līdzekļu trūkuma dēļ tajā var būt korekcijas.
Kopējais apjoms naudas izteiksmē projektiem, kuros iesaistījušās Jelgavas rajona Padomes struktūras, pārsniedz četrus miljonus latu. Mūsu rajona līdzfinansējums tajos veido apmēram desmit procentu. Aktīvākie projektu pieteicēji ir Līvbērzes, Valgundes, Vilces, Zaļenieku, Ozolnieku, Jaunsvirlaukas, Elejas un Sesavas pašvaldībās.
Uz vispārējā fona Jelgavas rajona pašvaldību darbu J.Krūklītis vērtē samērā atzinīgi. Par mīnusu atzīstams kvalificētu speciālistu trūkums. Taču Zemgales reģiona iekļūšana interneta sakaru projektā vien nozīmē, ka potenciāls rajonā ir. Protams, ne visi projekti bijuši rezultatīvi, taču kopumā šis rādītājs aizvien uzlabojas. Pēc pirmā projekta nākamo izstrādāt un aizstāvēt izdodas aizvien vieglāk.
