«Lai kam būtu valdnieka vara, lai viņi tiek saukti par tiesnešiem vai konsuliem, lai viņiem būtu militāra vara un lai viņi nevienam nav pakļauti, bet tautas veselība lai viņiem ir augstākais likums».
«Lai kam būtu valdnieka vara, lai viņi tiek saukti par tiesnešiem vai konsuliem, lai viņiem būtu militāra vara un lai viņi nevienam nav pakļauti, bet tautas veselība lai viņiem ir augstākais likums.»
(Cicerons.)
«Zemgales Ziņas» sadarbībā ar Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas nodaļu reizi mēnesī lasītājiem piedāvās iepazīties ar sabiedrības veselības stratēģijas risināmajiem jautājumiem Latvijā. Veselības stratēģija Latvijā akceptēta 2000. gadā Ministru kabinetā. Tajā ietverts 21 mērķis, kas mūsu valstī būtu jāsasniedz, lai sabiedrība, kurā dzīvojam un kuru paši veidojam, būtu vesela. Pirmajā reizē sniedzam nelielu ieskatu, kāds ir mūsu sabiedrības vispārējais veselības stāvoklis un kādēļ tas ir tieši tāds. Nākamajās publikācijās runāsim jau sīkāk par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, par bērnu un pusaudžu veselību, garīgās veselības uzlabošanu, dažādām infekcijas slimībām, veselīgu dzīvesveidu, atkarības vielām un citiem tematiem. Stāstīsim par problēmsituācijām Jelgavā.
Vidējais mūža ilgums – mazāks par 70 gadiem
Latvijas Republikas Satversmes 111. pantā ir teikts, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un valdība ir uzņēmusies nodrošināt ikvienam no mums to iespējami labāku. Veselības saglabāšana ir cilvēka pamattiesības un viņa dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats.
Latvijas iedzīvotāju pašreizējais veselības stāvoklis rada nopietnas bažas par nākotni. Piemēram, jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums 1999. gadā bija 70,8 gadi, bet Austrijā tajā pašā laikā krietni lielāks – 78,32 gadi. Lai arī kopš krituma 1994. gadā šis rādītājs ir strauji uzlabojies, vidējais paredzamais jaundzimušo mūža ilgums maskē 11 gadu lielo atšķirību starp vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Attīstītajās valstīs mūža ilguma starpība abiem dzimumiem ir pieci līdz septiņi gadi. Pēc svarīgākajiem mirstības rādītājiem Latvija ierindojas vienā no augstākajām vietām Eiropā, īpaši vīriešu mirstības ziņā. Visbiežāk mūsu valstī cilvēki mirst no asinsrites slimībām, ļaundabīgajiem audzējiem, kā arī dažādos nelaimes gadījumos. Tikai neliela Latvijas iedzīvotāju daļa savu veselību vērtē kā «labu» vai «ļoti labu».
Faktori, kas visbiežāk cilvēka veselību ietekmē negatīvi, ir šādi:
* fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie un psihosociālie faktori;
* ar dzīvesveidu un paradumiem saistītie riska faktori, piemēram, smēķēšana, alkohola, narkotiku un psihotropo vielu lietošana, nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un nelabvēlīga seksuālā uzvedība;
* riska apstākļi, it īpaši sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība, ilgstošs bezdarbs, nabadzība un sociālā izolētība, kas būtiski ietekmē dzīvesveidu un paradumus.
Tādēļ valstī viens no galvenajiem uzdevumiem ir līdz 2010. gadam panākt, lai Latvijā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums tuvinātos vismaz 95 procentu līmenim, salīdzinot ar Eiropas Savienības dalībvalstu vidējiem rādītājiem.
Vairums dzīvo
zem iztikas minimuma
Veselības stratēģijas otrs mērķis nosaka taisnīgumu un solidaritāti veselības aizsardzības jomā.
Pamatojoties uz Latvijas mājsaimniecību budžeta pētījuma datiem, vēl pirms pāris gadiem lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju rīcībā esošie ikmēneša ienākumi bija zemāki par krīzes iztikas minimumu. Turklāt ekonomiskā nevienlīdzība Latvijā ir augsta un ar katru gadu turpina saasināties. Tieši šie faktori ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijas iedzīvotāju veselība ir tik slikta. Stratēģija noteic, ka situācijas uzlabošanai līdz 2010. gadam Latvijā veselības rādītāju atšķirības starp dažādām sociāli ekonomiskām grupām jāsamazina vismaz par vienu ceturto daļu, ievērojami uzlabojot to grupu veselības stāvokli, kas atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā. Īpaši jāsamazina svarīgāko saslimstības, invaliditātes un mirstības rādītāju atšķirības starp dažādām sociāli ekonomiskām grupām. Sabiedrībai cilvēki ar īpašam vajadzībām jāpasargā no sociālās izolācijas un jānodrošina viņiem vienkāršāka piekļuve izglītības, veselības aprūpes, sociālajiem un citiem dienestiem. Būtiski jāsamazina nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars.
