Tagadējā jelgavnieka zinātnieka Vidvuda Beldava dzīvē svarīgs ir 2011. gads, kad viņš no ASV atgriezās tēvzemē un “dzīvi sāka no jauna”. Par sevi viņš stāsta: “Kopš 2009. gada esmu strādājošs pensionārs, kas izmanto iespējas uzlabot pasauli. Veicinu starptautisku sadarbību kosmosa rūpnieciskā apguvē. Mani darbības moto ir: Latvija spēcīgā Eiropā. Zinātnes un inovāciju attīstība un tā visa rezultātā arī ģimeņu labklājība.”
Valsts uzticības persona
Pagājušajā nedēļā ar premjerministra Krišjāņa Kariņa parakstu V.Beldavs tika apstiprināts par Latvijas pārstāvi Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Nīderlandē, Hāgā. Šī starptautiskā institūcija nodarbojas ar dažādu strīdu miermīlīgu risināšanu. Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta eksperts V.Beldavs šajā tiesā kopš 16. aprīļa ir pilntiesīgs piedalīties kā lietpratējs kosmosa jautājumos. Viņš piezīmē, ka nesen vairākas valstis izteica pārmetumus Indijai, kas Zemes telpā visai nepieņemami bija iznīcinājusi kādu savu Zemes mākslīgo pavadoni. Tā šķembas, kas tagad lido pa orbītu apkārt Zemei, apdraud citu valstu mākslīgos pavadoņus. V.Beldavs neizslēdz varbūtību, ka kādu dienu, piemēram, ķīniešu satelīts Jelgavā uzkrīt Annas baznīcas gailim. Pēc tam kādam ir jāmaksā par skādes novēršanu, un var arī gadīties, ka šo jautājumu izskata Hāgā. “Mūsdienās ap Zemi riņķo vairāki simti mākslīgo pavadoņu. Ir izstrādātas tehnoloģijas, lai gaisā paceltu daudzus pavadoņus reizē, un varbūt nākotnē to būs tūkstošiem. Tad sadursmes un avārijas var gadīties daudz biežāk. Jau tagad ikdienā mākslīgie pavadoņi, kas riņķo ap Zemi, traucē ar radioteleskopiem novērot tālāko kosmosu,” teic zinātnieks. V.Beldavs stāsta, ka Rīgā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, atrodas pagaidām Ziemeļeiropā vienīgais lāzerteleskops, ko izmanto Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanai. Ar šo ierīci līdz milimetra precizitātei var noteikt pavadoņu kustību, ko svarīgi zināt strīdus gadījumā. Lāzerteleskopa iekārta Latvijas Universitātes observatorijā uzstādīta vēl Padomju Savienības laikos, taču tā darbojas joprojām.
Prognozē pasaules attīstības tendences
Cits V.Beldava daudzpusīgās darbības virziens ir attīstības stratēģiju izstrāde. “Esmu futūrists jeb futurologs ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi prognozēšanas un stratēģiskajā plānošanā. Tas saistās ar biznesa attīstību, projektu vadību, tehnoloģiju komercializāciju, politikas izpēti, mūžizglītību un vairākiem citiem jautājumiem. V.Beldavs ir Rīgas Fotonikas centra līdzdibinātājs (kopā ar Arnoldu Ūbeli un vairākiem domubiedriem) un priekšsēdētājs. Tā ir sabiedriskā labuma organizācija, kurā apvienojas zinātnieki, kas saistīti ar gaismas izmantošanu dažādās nozarēs, sākot ar medicīnu un beidzot ar atmosfēras sastāva kontroli, nosakot tajā ogļskābās gāzes daudzumu.
V.Beldava dzimta nāk no Vidzemes. “Mūsu dzimtā ir mācītājs Kārlis Beldavs. Viņš, pētot baznīcu grāmatas, izveidojis dzimtas koku, kas pagātnē sniedzas līdz 1644. gadam. Tēvs bija izpētījis, ka ulmaņlaikos Latvijā bija 625 Beldavi. 1942. gada decembrī dzimušajam Vidvudam bija divi gadi, kad ar pēdējo kuģi “Steuben” ģimene devās bēgļu gaitās. 1949. gadā tā devās uz ASV, kur atradās lauksaimnieks, kuram bija vajadzīgi strādnieki un kurš apmaksāja ģimenei ar trim bērniem ceļu.
Nonākuši ASV, Beldavi centās uzturēt savu latvietību. Augstskolā Vidvuds sāka studēt fiziku, bet tad piepeši pēc 3. kursa pārsviedās uz literatūru un vēlējās kļūt par dzejnieku un rakstnieku. “Svētdienas skolā biju mācījies arī par Raini un Brigaderi. Taču 1966. gadā Ohaijo Universitātē ieguvu bakalaura grādu angļu literatūrā,” stāsta V.Beldavs. Tomēr fizika, nākotnes enerģijas, informācijas tehnoloģijas, datorprogrammēšana un nākotnes stratēģiju izstāde viņa dzīvē guva virsroku pār literatūru.
Amerikāņi ar krieviem strīdas par Mēnesi
Astoņpadsmit gadu V.Beldavs nostrādāja par stratēģi kompānijā “Cummins”, kas joprojām ir viens no pasaules līderiem dīzeļdzinēju un arī alternatīvo dzinēju ražošanā. Kompānijas vadībai bija svarīgi, lai ir kāds lietpratējs, kas, pētot dažādus avotus, veic nozares stratēģisko analīzi un tādējādi atklāj iespējas sekmīgi konkurēt tālāk. Šajā laikā V.Beldavs pievērsās arī kosmosa rūpnieciskās apguves jautājumiem. Vairāk viņš šajā ziņā ir pētījis Mēnesi, kas ir bagāts ar derīgajiem izrakteņiem un varētu tikt izmantots kā enerģijas uzpildes vieta tālākiem lidojumiem kosmosā. Var piebilst, ka pirms nedēļas ASV prezidents Donalds Tramps izdeva rīkojumu atļaut Mēness resursus izmantot komerciāliem mērķiem. Krievijas puse šo rīkojumu ir apstrīdējusi, uzskatot, ka tā tiek pārkāptas starptautiskās normas.
Līdzās maizes darbam V.Beldavs darbojās arī Pasaules brīvo latviešu apvienībā. Pēc 1990. gada 4. maija, kad miermīlīgi parlamentārā ceļā Latvija atguva neatkarību, viņš kopā ar makroekonomikas profesoru Juri Vīksniņu, tautsaimnieku Gundaru Ķeniņu-Kingu un citiem domubiedriem izstrādāja neatkarīgās Latvijas valsts ekonomikas stratēģiju, kā arī sekmēja Latvijas un ASV politiskos kontaktus. “Es biju redaktors rakstu krājumam, kāds toreiz tapa. Tajā bija arī mans raksts par to, kāda varētu būt Latvija 2018. gadā. Tolaik vērsu uzmanību uz to, ka Latvijai kā visai reti apdzīvotai valstij būs jāsastopas ar spiedienu imigrācijas jomā, tādēļ nepieciešams attīstīt politiku, lai joprojām Latvijā pamatnācija būtu vairākumā. Vērsu uzmanību arī uz to, ka vajadzīgs piesaistīt konsultāciju firmu, kas ieteiktu, kā labāk attīstīt Baltijas valstu sadarbību. Par Baltijas valstu ciešāku sadarbību taču iestājās jau pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics,” atceras V.Beldavs.
Zinātne stiprina valsti
2018. gadā Latvijai vajadzētu būt savai pastāvīgajai laboratorijai uz Mēness – tā bija vēl viena V.Beldava 1990. gadā izteiktā prognoze. Tas tomēr nav īstenojies. V.Beldava kolēģis Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš skaidro, ka vismaz kosmosa apguves lielvalstīm tehniski nebūtu problēmu tādu automātiski darbojošos laboratoriju uz Mēness ierīkot. Viņaprāt, tas nav izdarīts tāpēc, ka pasaules attīstībā aktualizējās citas problēmas. “Automātiskās kosmiskās stacijas, kas pēta citas planētas, jau pēc būtības ir tādas automātiskas laboratorijas,” secina K.Salmiņš. Viņš uzteic V.Beldavu par rosību kosmosa rūpnieciskās apguves izpētē, kura darbībā jūt amerikānisku vērienu.
Izmantojot savu pieredzi un starptautiskos sakarus, V.Beldavs cenšas piesaistīt Latvijas zinātnei lielākus līdzekļus. Viņu uztrauc, ka Latvijas politikā zinātnei ir vājš lobijs un valsts neatkarības laikā daudzkārt samazinājies zinātnieku skaits. Viņaprāt, zinātnē vairāk vajadzētu ieguldīt ES struktūrfondu naudu. “Ja mums nebūs pietiekams skaits zinātnieku, nebūs arī pietiekami laba izglītība,” brīdina V.Beldavs. “Ir gan pazīmes, ka lietas sāk iet uz labo pusi,” spriež zinātnieks.
Pandēmijā problemātiska ir ASV
Ar savu globālo procesu vērtēšanas pieredzi, prognozējot “Covid-19” pandēmijas attīstību, V.Beldavs domā, ka ES tiks ar šo problēmu galā. Viņaprāt, lielākā bīstamība ir nabadzīgās valstis, kam trūkst līdzekļu pandēmijas apkarošanai un kur vīruss var saglabāties ilgi. “Otra problēma ir ASV. Prezidenta Trampa politika ir nejēdzīga. Ja, saasinoties pandēmijas krīzei, ASV ietekme mazinās, mazinās arī visas Rietumu sistēmas stabilitāte,” bažījas V.Beldavs. Viņš atzīst, ka Ķīna šajā pandēmijā izvēršas “diezgan stipra”. “Ja Ķīnas publicētie skaitļi par vīrusa apkarošanu ir korekti, tad jāatzīst, ka ķīnieši izplatību spēj kontrolēt,” vērtē V.Beldavs. “Mēs nezinām, piemēram, rudenī var rasties kāda šī vīrusa mutācija, kas ir vēl bīstamāka. Jādara labākais, un nedrīkst šķiest līdzekļus lietām, kas mums nepalīdz. Politika Latvijā līdz šim ir bijusi diezgan prātīga,” atzīst zinātnieks.
