Par vienu no svarīgākajām aktualitātēm strēlnieki uzskata energoresursu cenu kāpumu.
Par vienu no svarīgākajām aktualitātēm strēlnieki uzskata energoresursu cenu kāpumu. Šajā sakarā pagājušajā piektdienā mūsu paplašinātajā valdes sēdē “uzmetām” rīcības plānu, kā palīdzēt tiem mūsu organizācijas biedriem, kas dzīvo zem iztikas minimuma. Jāteic, ka tādu, kas saņem pensiju, lielāku par simts latiem, no 75 biedriem ir apmēram piektā daļa. Pārējiem iztikas līdzekļu pietrūkst.
Spriedām arī par sabiedrības integrācijas lietām. Esam apzinājuši vairāk nekā divdesmit jelgavnieku Otrā pasaules kara dalībnieku, kas cīnījušies abās frontes pusēs. Latviešu strēlnieku apvienība jau agrāk organizējusi pretējās pusēs karojušu vīru tikšanās. Domājam, šo lietu, ko atbalsta arī Aizsardzības ministrija, vajadzētu turpināt.
Vairākas dienas pagājušajā nedēļā pavadījām, kārtojot mantas, lai varētu pārcelties uz jaunajām Domes piešķirtajām telpām Pasta ielā netālu no dzelzceļa stacijas. Tur mums būs lielāks kabinets, turpat atrodas sēžu zāle ar sešdesmit vietām, ko vajadzības gadījumā varēsim izmantot. Piecpadsmit gados, kopš darbojas Latviešu strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļa, mūsu biedru skaits diemžēl sarucis četras reizes. Vecākie aizgājuši mūžībā, citiem zuduši spēki darboties sabiedriskajā jomā. Man ir sevišķs prieks par jauniešiem, kas pēdējā laikā atraduši ceļu uz mūsu organizāciju.
Šonedēļ 1991. gada barikāžu dalībnieku valsts apbalvojumu fondam Rīgā nosūtījām to 12 patriotu vārdus, kas piedalījās šajā varenajā cīniņā, taču vēl nav saņēmuši barikāžu dalībnieku medaļas. Starp viņiem ir, piemēram, toreizējais rajona “Lauktehnikas” vadītājs Jāzeps Kivlenieks. Viņa komandētie mehanizatori ar smago tehniku bija vieni no pirmajiem, kas ieradās Rīgā. Jāpiebilst, ka 1991. gada barikāžu piemiņas medaļai pieteikumi tiks pieņemti tikai šo un nākamo gadu. Pa šo laiku visiem jābūt apzinātiem.
Mani uztrauc tas, ka tiek aizmirstas vēsturē glabājamas lietas. Nupat taču aprit 90 gadu kopš Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas. Tepat mūsu apkārtnē ir vietas, kur aizaug brāļu kapi.
Domājot par mūsdienu pasaules aktualitātēm, protams, sekojam notikumiem Irākā. Vairums mūsu vecāko karavīru uzskata, ka lielāku varu tur vajadzētu dot vietējiem cilvēkiem un amerikāņiem no turienes jāaiziet. Mājup no Irākas taisās arī poļi, kuru karaspēkā iekļauta arī Latvijas rota. Domājam, ka mūsu valsts varētu sniegt humāno palīdzību, nevis apsargāt kādus objektus vai patrulēt. Reiz mūsu vecais karavīrs Fricis Šemets teica, ka pats labprāt brauktu uz Irāku, lai tāpat kā savā jaunībā Otrā pasaules karā darbotos kā sapieris atmīnētājs. Tomēr gadu ir mazliet par daudz, lai tas būtu iespējams.
