Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) lasītavā skatāma izstāde no kolekcionāra Jāņa Vilka krājuma – unikālas strēlnieku laikā izdotas grāmatas, preses izdevumi, fotoattēli un pastkaršu oriģināli. «Jau trešā izstāde,» precizē JZB direktore Lāsma Zariņa, «ko pie mums iekārtojis šis ļoti erudītais, bet uz publiskām uzstāšanās reizēm grūti pierunājamais kungs.» Līdz tam bibliotēkas apmeklētāji varējuši skatīt Raiņa un Aspazijas darbu pirmizdevumus, kā arī grāmatas un attēlus par seno Jelgavu (Mītavu).
Saskaroties ar mūsu tautas vēsturiskajai cieņai tik nozīmīgajiem vārdiem «latviešu strēlnieki», nereti nākas dzirdēt asu un griezīgu pretjautājumu: kuri – baltie vai sarkanie?
Un tiešām, manā jaunībā viss bija daudz vienkāršāk un saprotamāk – Daugavas malā bija Latviešu sarkano strēlnieku muzejs, tam blakus «tādas pašas krāsas» strēlnieku piemineklis. Ka blakus «sarkanajiem» bijuši arī «baltie», varēja izlobīt no it kā neslēpjamās, bet arī pārāk netiražētās Aleksandra Čaka poēmas «Mūžības skartie», kas skolā tika apskatīta visai saspiestā veidolā, akcentējot tikai vienu – sarkano krāsu.
Kolekcionāra J.Vilka sarūpētajā izstādē galveno vietu aizņem latviešu strēlnieku komandiera pulkveža, kopš 1918. gada 2. septembra pirmā Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieka Jukuma Vācieša grāmata «Latviešu strēlnieku vēsturiskā nozīme» divos sējumos, izdota 1922. gadā Maskavā Latvijas Komunistiskās partijas grāmatu apgādā «Spartaks». Noteikti vērtīga un daudzos aspektos arī patiesa grāmata, ja jau tās autoram par kontrrevolucionāra apvērsuma gatavošanu un spiegošanu Vācijas un Latvijas labā 1938. gada 28. jūlijā NKVD palīgsaimniecībā «Komunarka» Maskavā tika izpildīts nāvessods nošaujot, neņemot vērā (vai drīzāk – ņemot vērā) iepriekšējos nopelnus padomju varas labā.
Tomēr J.Vilks izstādītajā kolekcijā nav koncentrējies tikai uz nopietno – literātu un mākslinieku devums karavīriem skatāms speciālā izdevumā ar Jaņa Rozentāla vāka zīmējumu. Te jūtama visa cilvēka emocionālā gamma – lietišķi ieraksti dienasgrāmatā, izjusti tēlojumi, dzejoļi, humors, feļetoni par svešajās zemēs redzēto, izjusto, par karavīru ilgām pēc Dzimtenes – Latvijas. Vēl šodien tiek dziedātas dziesmas no 1916. un 1917. gadā izdotajiem strēlnieku dziesmu krājumiem.
Īpaša uzmanība pievēršama arī krājumam «Kaija», kas tapis no sešu žurnālu (sauktu par skrējieniem) rokrakstiem, ko 1920. gadā izdeva Imantas pulks, atgriežoties Latvijā no Sibīrijas ar kuģi, mērojot ceļu apkārt visai Āzijai.
