Atjaunoti stendi, izveidotas norādes skatu tornī un uzlabots tēlnieka Ģirta Burvja veidotais piemineklis «Zobens», kas atrodas vietā, kur latviešu strēlnieku pirmā brigāde 1916. gada decembra kaujās pārrāva vācu nocietinājumus. Tas ir akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» beidzamais veikums Ziemassvētku kauju vietās, kur sestdien tradicionālajā piemiņas pasākumā pulcēsies Nacionālo bruņoto spēku karavīri, jaunsargi, skauti un citi latviešu strēlnieku piemiņas glabātāji.
«Ozola koka detaļas laika zobu izturējušas ļoti labi, taču satrupējušo zobena šķērsi nācās nomainīt, koksni arī impregnēju,» stāsta tēlnieks Ģ.Burvis. Viņš atzīst, ka ne tikai «Zobens», bet arī vairāki citi atmodas laikā deviņdesmito gadu sākumā viņa veidotie pieminekļi būtu jāatjauno pilnībā. Decembrī veiktajam darbam esot divu trīs gadu garantija. Uzņēmuma «Latvijas valsts meži» Zemgales mežniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis uzskata, ka pilnīgai «Zobena» atjaunošanai vajadzētu atvēlēt budžeta līdzekļus, gatavojoties Ziemassvētku kauju atceres simtgadei 2017. gada janvārī, kas vairs nav aiz kalniem. Zīmīgais piemineklis nav valsts aizsardzībā Novembrī, kad «Ziņas» sāka interesēties par «Zobenu», tas bija sūnām un piepēm apaudzis, vietām stipri satrupējis. Latvijas Kara muzeja Ziemassvētku kauju filiāles vadītājs Dagnis Dedumietis teic, ka laikraksta interese par necienīgā stāvoklī nonākušo pieminekli esot rosinājusi to uzlabot. Tas uzņēmumam «Latvijas valsts meži» izmaksājis nepilnu tūkstoti latu. «Zobenam» nav ne vietējās, ne valsts kultūras pieminekļa aizsardzības statusa. Šis jautājums, kā atzīst Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Gunta Skulte, būtu jāatrisina. Viņa uzteic darbu, ko «Latvijas valsts meži» pēc pašu iniciatīvas veic vairāku savā apsaimniekojamā teritorijā esošo vēsturisko vietu sakopšanā. Autobuss vedīs par brīvuUzņēmuma Klīves iecirkņa vadītājs Gunārs Blūms stāsta, ka rekreācijas masīvā Ziemassvētku kauju vietās noteikti vairāki mežizstrādes ierobežojumi. Mežiniekiem bijusi doma atjaunot piemiņas zīmi arī Tīreļpurvā, kur vācu nocietinājumus pārrāva 2. brigāde pulkveža Andreja Auzāna vadībā. Taču līdzekļu trūkuma dēļ tas pagaidām atlikts. Šogad Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumi sestdien pulksten 12 sāksies ar dievkalpojumu Jelgavas Sv.Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pulksten 14 kara vēstures klubu dalībnieki rekonstruēs kauju epizodi pie Mangaļu mājām, kur atrodas Latvijas Kara muzeja filiāle. Pulksten 16 notiks kritušo strēlnieku piemiņas brīdis Antiņu kapsētā, kur vairāk nekā simts jaunsargu no Jelgavas un Ozolnieku novadiem dos svinīgo solījumu. Pulksten 17.30 iedegsies atmiņu ugunskuri Ložmetējkalnā, kur uzstāsies vīru kopa «Vilki». Jelgavas novada pašvaldība apmaksājusi autobusu, kas pēc dievkalpojuma Sv.Annas baznīcā pasākumu dalībniekus nogādās Mangaļos, Antiņu kapos, Ložmetējkalnā un atvedīs atpakaļ uz Jelgavu.Pēc Latvijas Kara muzeja ziņām, pērn Ziemassvētku kauju piemiņas pasākumu Mangaļos apmeklēja septiņi simti interesentu. Bezmaksas autobusi uz Atmiņu ugunskuriem LožmetējkalnāPlkst. 16.45 no Ozolnieku novada domes Plkst. 12.30 Jelgavas Domes autobuss no Sv.Annas baznīcas (atpakaļ ap plkst. 20)
