Jau vairākus gadus ieilgušajā strīdā par zemesgabala Cukura iela 2 izmantošanu Administratīvā apgabaltiesa atstājusi negrozītu Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā pieņemto noraidošo lēmumu saistībā ar SIA “Auras centrs” lūgumu atjaunot būvatļauju lielveikala būvei Cukura ielā 2. Šis otrās tiesu instances lēmums, kas pieņemts pagājušajā nedēļā rakstveida procesā, nav pārsūdzams.
Taču ar to tiesāšanās vēl nebeidzas. Proti, 25. aprīlī pulksten 10 Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā paredzēta sēde, kurā lietu sāks iztiesāt pēc būtības. Tādējādi, iespējams, jau maija vidū varētu tapt vismaz pirmās instances tiesas spriedums (nevis lēmums, kā tas bija blakussūdzības gadījumā), kas skaidri un pēc būtības nosaka, vai Jelgavas pašvaldības izdotā būvatļauja lielveikala būvei ir prettiesiska vai ne.
Jau rakstīts, ka “Auras centrs” kā zemesgabala Cukura ielā 2 īpašnieks, vēl pirms sākas strīda izskatīšana pēc būtības, iesniedza Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā lūgumu atjaunot būvatļauju, ko bija apstrīdējusi iedzīvotāju grupa un divas biedrības. Iesniedzot šādu lūgumu, SIA “Auras centrs” riskēja, ka pēc tam, kad strīds tiks iztiesāts pēc būtības, uzņēmējam var nākties par savu naudu pārveidot vai pat nojaukt priekšlaicīgi uzbūvēto. Taču gan Administratīvās rajona tiesas, gan Administratīvās apgabaltiesas lēmums nedeva SIA “Auras centrs” iespēju priekšlaikus pabeigt projektēšanu un būvēt. Iemesls – Jelgavas pašvaldības izsniegtās būvatļaujas šķietamais prettiesiskums, kas vēl tomēr no likuma viedokļa nav īsts prettiesiskums pēc būtības.
Plašāk aprakstot pagājušajā nedēļā pieņemto Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, var minēt, ka atšķirībā no Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama lēmuma tajā ir plašāks izklāsts par Jelgavas pašvaldībā pieņemtā lokālplānojuma prasību, ka teritorija Cukura ielā 2 ir attīstāma kā reprezentācijas objekts. Apgabaltiesas lēmumā atzīmēts, ka slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli celtā pils ir viena nedaudzajām Kurzemes un Zemgales hercogistes ēkām, kas saglabājusies no 1944. gadā sagrautās Jelgavas. Tā ir lielākā baroka pils Baltijas valstīs, unikāls arhitektūras piemineklis, Jelgavas vizītkarte kas prezentē pilsētu. “Kultūrvēsturiskā ainava ir Jelgavas identitātes atspoguļotāja, kur jau sen panākts līdzsvars starp Lielupes plūdumu un saprātīgu cilvēka darbību. Šodien tā izpaužas kā plaša un atklāta kultūrainava, kuras siluetā kā dominante ir Jelgavas pils. Tā ir ainava, kuras vērtība ir saņemta mantojumā no pagātnes un kas neatkarīgi no īpašuma piederības ir vērtība visai sabiedrībai. Tomēr tajā pašā laikā tā ir vizuāli jūtīga ainava, kurā jebkuras izmaiņas tiks īpaši vērtētas un uztvertas,” uzsver apgabaltiesa.
SIA “Auras centrs” pārstāvis Uldis Sproga uz “Ziņu” jautājumu, kā vērtē Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, atbildēja strupi: “Es domāju, ka mums nav par ko runāt.” Savukārt advokāta palīgs Mārtiņš Daģis, kas darbojas biedrībā “Jelgavas attīstībai”, domā, ka pēc 25. aprīļa sēdes Administratīvās rajona Jelgavas tiesu namā 21 dienas laikā būtu jāseko tiesas spriedumam, ja vien tiesas sēde netiks atlikta. Ja tiesa nemainīs līdzšinējo nostāju, būvatļauja varētu tikt atcelta. Ja spriedums netiek pārsūdzēts, strīds beidzas. Pretējā gadījumā, ja kāda no pusēm spriedumu pārsūdz, process var ievilkties vēl divus trīs gadus.
