«Ātri ierīkojiet boksa ringu, uzvelciet cimdus un beidzot dodiet dūrēm vaļu!» gribējās iesaukties, lai cik paradoksāli nebūtu, – kultūras forumā, kurā jaunizveidotā neformālā apvienība «Liesma» aicināja uz diskusiju pašvaldības aģentūru «Kultūra». Lai no cik cēla plaukta nebija izraudzītas tēmas par kultūras virsuzdevumu, pareizi liktiem akcentiem un līdzsvaru, tās burtiski izšķīda, kad kā zem spiediena noturēti garaiņi ārā lauzās neizpratne, dusmas, aizvainojums. Un ne jau no apvienības puses…«Liesmai» gan to vajadzēja paredzēt, jo publiskajā telpā tā bija uzdrīkstējusies izteikt ambiciozas pretenzijas pret pašvaldības darbu. Kuram patīk, ja viņu kritizē, un vietējā vara, manuprāt, šajā ziņā ir īpaši jutīga. Iedomājies – kaut kāds mazais sāks lekties ar lielo! Sāp, ir nepatīkami, aizvainojoši, ka tā vien gribas ķerties klāt atriebībai un «vemt». Taču, lai cik dabīga reakcija nebūtu, tā tomēr ir primitīva un kā melns uz balta atklāj cilvēka patieso kultūru un inteliģenci. Pilnīgi piekrītu apvienības pārstāvei Ilonai Drīliņai no galerijas «Suņa taka», ka Latvijā diskusiju kultūra daudziem ir pamatīgi tumša bilde, jo ir ārkārtīgi grūti neuztvert lietas personīgi un pieļaut, ka kaut kur ārā pastāv cits un, iespējams, ļoti pretējs viedoklis. Tomēr ar to jārēķinās, īpaši demokrātiskā sabiedrībā, kuras esamību cenšas ignorēt vēl daudzi visu līmeņu priekšnieki, direktori un vadītāji. Taču realitāte ir tā, ka padomju laiki ar savu centrālo līniju un viedokli sen pagājuši, lai gan arī tajos vīdēja atziņa, ka strīdos dzimst patiesība. Ja vien tā netiek nosmacēta zem dzēlīgu piezīmju un destruktīvu emociju gūzmas.
