Plašāku sabiedrisku diskusiju izraisījis Ozolnieku domes aprīļa sēdē pieņemtais un daļēji jau īstenotais lēmums atbalstīt ainavu arhitektes un arī deputātes Aijas Ziemeļnieces Brīvības cīņu pieminekļa pie Skuju skolas apkārtnes labiekārtošanas projektu. Tur izzāģētas piecas apmēram 90 gadu vecas liepas un vairāki sēklaudži. Pieci deputāti, kas pārstāv Zaļo partiju un «Vienotību», uzskata – vecos kokus vajadzēja saudzēt.
Ozolnieku domes sēdē lielāko daļu jautājumu deputāti izskatīja diezgan vienprātīgi un dažu pat negribīgi, bet par darba kārtības beidzamo punktu sākās plašas debates. Tajās iesaistījās gandrīz visi klātesošie. Sēdes beigās A.Ziemeļniece prezentēja pašas izstrādāto Brīvības cīņu pieminekļa apkārtnes labiekārtošanas projektu.
Neviens neapstrīdēja ainavu arhitektes domu, ka vajag atjaunot Skuju skolas skolēnu stādīto 16 liepu aleju, kas ved uz pieminekli un simbolizē 1919. gada 17. novembrī kaujā ar bermontiešiem kritušos 16 6. Rīgas kājnieku karavīrus.
Domstarpības raisījās par to, vai saglabāt piecas liepas, kas no stādītajiem kokiem ir saglabājušies. Deviņi deputāti, ieskaitot priekšsēdētāju Pēteri Veļecki, bija par to, ka visas 16 jāstāda no jauna. Turpretī Jānis Kažotnieks, Ģirts Neija, Mārtiņš Prīsis, Rasma Skruļa, kā arī Dina Tauriņa pastāvēja, ka deviņdesmitgadīgie koki ir jāatstāj. Domes sēde beidzās koleģiāli mierīgi, taču nākamajā dienā, kad koki jau bija nozāģēti, deputāta J.Kažotnieka aktīvs protests turpinājās jau sabiedriskajā telpā, iesaistot Latvijas Radio.
«Jaunībā esmu talkojis Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvošanas grupā. Man tas ķeras pie sirds, ka daļa sabiedrības neredz kokos vairāk kā zāģmateriālu vērtību,» «Ziņām» teica J.Kažotnieks. Viņaprāt, liepas bija veselas un varēja vēl augt ilgi. Ģ.Neija sēdē piebilda, ka ar šo koku nozāģēšanu tiek izrādīta arī necieņa pret senčiem, kas aleju veidoja.
Pēc opozīcijas deputātu domām, bija iespējama kāda sakarīga kombinācija starp vecajiem un no jauna iestādītajiem kokiem.
Savukārt kokkopis Gvido Leiburgs, kas memoriālu apskatīja jau pēc koku nozāģēšanas, atzīst – Ozolnieku novada pašvaldībā rīkojušies pārsteidzīgi. «Skaidrs, ka aleja nav ilgstoši kopta un tai ir problēmas. Bet vairs nedzīvojam deviņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados, kad vienīgais veids, kā risināt šādas problēmas, ir koku nozāģēt,» saka G.Leiburgs.
Viņaprāt, koku nociršana vēl gadus trīsdesmit (kamēr jauniestādītās liepas izaugs) bojās skatu uz pieminekli, jo tagad labāk redzama nepilnu simts metru attālumā esošā pamestā Skuju skola un stāvlaukums.
Domes sēdē deputāts Jānis Vīgants minēja – viņam kā meža īpašniekam zināms, ka jaunus kokus vecu koku pavēnī nestāda, jo tad tie neaug. Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks deputāts Guntis Rozītis informēja, ka alejas labiekārtošana ar veco koku un brikšņu izzāģēšanu bija ieplānota jau 2008. gadā, taču tolaik memoriāla labiekārtošana līdzekļu tūkuma dēļ palika neīstenota.
Diskusijās tika minēts, ka savulaik pie Rundāles pils nozāģētas 200 liepas un tagadējā ainava izdevusies lieliska.
Domes priekšsēdētāja vietnieks G.Rozītis informē, ka nākamnedēļ memoriāla apkārtne tiks atcelmota, bet aprīļa beigās Ozolnieku vidusskolas skolēni un jaunsargi iestādīs 16 jaunas liepiņas, kam līdz Latvijas simtgadei jau būtu jābūt labi ieaugušām. Pieminekli plānots arī tumsā izgaismot.
