Skolu direktoru iebildumi pret plānu uzticēt Jelgavas Reģionālajam pieaugušo izglītības centram (JRPIC) skolu metodiskā darba uzraudzību ir sadzirdēti – pirmdien notiks mācību iestāžu, Izglītības pārvaldes un JRPIC pārstāvju tikšanās, lai precizētu strīdīgos jautājumus. Tā «Ziņām» sacīja pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, norādot, ka skolu direktoru viedoklis ir respektējams.
«Ziņas» jau rakstīja, ka Domes Izglītības un kultūras komiteja 17. maijā lēma virzīt izskatīšanai JRPIC jaunā nosaukuma un nolikuma maiņas projektu. Skolu direktori norāda, ka nolikums ir pretrunā ar vairākiem izglītības likumiem un paredz uzraugošo funkciju pārklāšanos. Patlaban metodisko pārraudzību veic Izglītības pārvalde, un tā tas esot jāatstāj. Strādāts esot mēnešiem JRPIC vadītāja Sarmīte Vīksna norāda, ka nolikuma projekts ir vairāku mēnešu darba rezultāts. «Jau patlaban ņemti vērā daudzi skolu direktoru priekšlikumi un nolikumā precizēti termini, kas sākotnēji radījuši neizpratni un asāku reakciju. Tas ir darba process,» viņa pauž. Sākumā izstrādāti vairāki iestādes attīstības modeļi, līdz sadarbībā ar Izglītības pārvaldi izveidots optimālais variants, kas prezentēts vispārējās izglītības iestāžu vadītājiem. Viņi darba procesā nav tikuši iesaistīti.Funkcijas varētu pārklāties«Metodiskā uzraudzība ir nepieciešama, lai izvērtētu, cik veiksmīgi izvirzītās prioritātes un novitātes tiek ieviestas skolu dzīvē un kāds metodiskais atbalsts vēl nepieciešams. Lai to darītu, būtiski saņemt pēc iespējas pilnīgāku informāciju no skolām. Metodes, kā to iegūt, ir bijušas un arī turpmāk būs saskaņotas ar skolu vadību,» norāda S.Vīksna. Viņa neuzskata, ka šī metodiskā uzraudzība būtiski pārklāsies ar citu iestāžu funkcijām. Tam īsti nepiekrīt Izglītības valsts kvalitātes dienests, kurš skolās veic pārbaudes, piemēram, par pedagogu tālākizglītību, mācību saturu un metodēm, kā arī izglītības iestāžu dokumentāciju.«Pašvaldībās pašām jāvienojas, kā tās savā administratīvajā teritorijā nodrošinās izglītības kvalitāti. Parasti šīs funkcijas veic Izglītības pārvalde vai izglītības speciālists. Taču, ko esmu sapratis no Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra nolikuma, tā funkcijas, iespējams, pārklāsies ar mūsējām,» min dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktors Ivans Jānis Mihailovs. Skolu direktoru iniciatīvu iebilst pret nolikuma projektu viņš vērtē kā demokrātijas priekšrocību. Lai iegūtu viedokļu daudzveidību, būtu jārīko diskusijas un apspriešana vēl pirms projekta pieņemšanas, pārliecināts I.J.Mihailovs.Vēl iespējams pārstrādātArī Jelgavas Domes Izglītības un kultūras komitejas vadītājs Andrejs Garančs min, ka, saceltais «tracis» liecina – pieaicinot speciālistus, diskutēt par projektu vajadzējis agrāk. Taču arī patlaban nekas neesot zaudēts. Nolikumu vēl var precizēt un iesniegt atkārtotai izskatīšanai komitejā vai arī Domes sēdē, kur tas tiks apspriests. «Komitejā trīs deputāti bija par un divi atturējās. Iespējams, arī sēdē par nolikuma projektu nenobalsos, un pie tā būs jāturpina strādāt,» pieļauj A.Garančs. Pats viņš nolikumā pretrunas nesaskatot, par ko vajadzētu iebilst. «Cik saprotu, arī agrāk bijusi līdzīga struktūra, kas uzraudzīja metodiskās lietas. Nezinu, vai tas bija ļoti slikti,» viņš teic.
