Jelgavas novada pašvaldība, kas apstrīd Tālivalža Bratkus īpašuma tiesības uz Zaļenieku pagasta Daukšām un tām piederošajiem 64 hektāriem zemes, Augstākajai tiesai iesniegusi kasācijas sūdzību.
Pēc pašvaldības zaudējuma Jelgavas tiesā un arī Zemgales apgabaltiesā, Jelgavas novada deputāti Kārlis Rimša un Irina Dolgova aicināja domi balsot pret lietas pārsūdzēšanu, tomēr ar lielāku balsu pārsvaru šis priekšlikums tika noraidīts. Noraidījums pamatots ar domu, ka tiesāšanās nav lēmējvaras, bet gan pašvaldības izpildvaras kompetencē. 28. septembra sēdē, kas bija beidzamā, kur skatīja Daukšu jautājumu, deputāti Oskars Cīrulis, I.Dolgova, Madars Lasmanis un K.Rimša tomēr pastāvēja uz to, ka domei ir jānosaka izpildvaras rīcība šajā lietā. Pret šādu priekšlikumu balsoja Sarmīte Balode, novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Anita Klupša, Juris Lavenieks, Valda Sējāne, Aigars Strupulis un Ilze Vītola.
Lai arī pēdējā laikā lietu izskatīšanas rinda nedaudz mazinājusies, jārēķinās, ka kasācijas sūdzība varētu tikt izskatīta apmēram pēc gada, tātad pēc 2017. gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, uzskata Latvijas Republikas Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.
Strīds Daukšu lietā sākās 2014. gada decembrī. Uzklausot Jelgavas novada juristu Dzintara Lagzdiņa un Alda Jēgera viedokli, ka T.Bratkum ir nodokļu parāds par Daukšu zemi un ka šajās mājās nav noticis neviens dzejniecei Aspazijai veltīts pasākums, deputāti gandrīz vienbalsīgi (atturējās vienīgi O.Cīrulis) pieņēma lēmumu, ka pašvaldībai jāizmanto īpašuma atpakaļ pirkšanas tiesības. Vēlāk šie apvainojumi domes diskusijās tika apstrīdēti. Turklāt T.Bratkus novada domes lēmumu iesūdzēja Jelgavas tiesā. Vēlāk lietā atklājās citas juridiskās nianses, tomēr gan Jelgavas, gan Zemgales apgabaltiesa nosprieda, ka pirms 16 gadiem T.Bratkus Daukšas no pašvaldības nopircis likumīgi un tātad ir labticīgs to ieguvējs. Turklāt Zemgales apgabaltiesā atzīmēts, ka šajā gadījumā īpašuma tiesību apstrīdēšanā ir iestājies desmit gadu noilgums.
