Uzņēmums «Dzinis», kurā 90 procenti akciju pieder pilsētas domniekam Jurijam Strodam (VL!-TB/LNNK), saņēmis būvatļauju un šogad plāno uzcelt nelielu koģenerācijas staciju Pulkveža O.Kalpaka ielā 16. Tā būtu iespējams apsildīt ēkas, kas atrodas vecās slimnīcas teritorijā. Aptaujātie eksperti atzīst, ka tāds apkures risinājums varētu būt izdevīgāks par pakalpojuma saņemšanu no lielražotājas «Fortum Jelgava». J.Strods saistībā ar iecerēto ražotni par konkrētiem termiņiem runāt gan atturas, jo «vēl nav izdevies piesaistīt nepieciešamās investīcijas».
Par pilsētas Būvvaldē apstiprināto objektu liecina vien vairāki metāla stabiņi, kas, iedzīti zemē pie vecās slimnīcas, ierobežo apmēram 20 kvadrātmetru lielu laukumu. SIA«Dzinis» valdes loceklis un pagaidām vienīgais darbinieks J.Strods paskaidro, ka divu paredzēto konteinera tipa iekārtu uzstādīšana neprasa daudz laika. Pašlaik viņam svarīgākais esot piesaistīt investoru, kas, ieguldot ap pusmiljonu latu, varētu nopirkt lielāko daļu no uzņēmuma akcijām. «Investors ir devis mutisku piekrišanu, bet, kamēr naudas nav, es par to runāt nevēlos,» saka J.Strods. Viņš piebilst, ka bieži vien uzņēmēji grib, lai ieguldījumi atmaksātos vienā divos gados, taču šajā gadījumā termiņš ir apmēram seši septiņi gadi. J.Strods atklāj, ka «Dzinis» līdzšinējie ieguldījumi projektā nedaudz pārsniedz desmit tūkstošus latu. Ietaupījums cels konkurētspējuJ.Strods stāsta, ka ideju par siltuma un elektrības ražošanu nelielā apmērā viņam radusies, interesējoties par jaunumiem enerģētikā un Čehijā rūpnīcā iepazīstoties ar tur ražotajām koģenerācijas iekārtām. Par kurināmo plānotajā iekārtā tiek izmantota dabasgāze. Uzņēmējs izpētījis, ka, ražojot siltumu blakus patērētājam, ir vismaz mazākas tā transportēšanas izmaksas, taču esot arī citi papildu plusi.Uzņēmuma «Zvaigznājs», kam pieder vecās slimnīcas ēka, direktors Jānis Ošāns uzskata, ka eventuālais «Dziņa» piedāvājums pirkt siltumu, kas būtu par piektdaļu lētāks nekā pašlaik «Fortum» pārdotais, ir pietiekami pievilcīgs. «Siltums un elektrība mūsu četrstāvu ēkai ir lielākās izmaksas, tādēļ šāds ietaupījums cels mūsu konkurētspēju,» teic J.Ošāns. Viņš sūrojas, ka telpu īres bizness mūsdienās nav viegls, par ko daudzviet liecina tukšās mājas. Labumus sola arī «Fortum»LLU Lauksaimniecības enerģētikas institūta direktors profesors Ainārs Galiņš piekrīt, ka, attīstot savu siltuma ražošanu, tā izmaksas var sanākt lētākas. «Siltuma cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp siltuma ražotāja vēlmes pelnīt, tā kredītsaistībām. Arī universitāte savas ēkas apkurina pati, un neesmu dzirdējis, ka būtu domāts pāriet pie «Fortum»,» saka profesors.Siltuma lielražotāja SIA «Fortum Jelgava» pārstāvji pērn minēja, ka, topošajā koģenerācijas stacijā efektīvi izmantojot vietējo kurināmo šķeldu un racionāli transportējot siltumu pa pārvadu zem upes uz Pārlielupi, siltuma cena jelgavniekiem varētu samazināties par desmit procentiem. Tika izteikts pieņēmums, ka siltumu no «Fortum» varētu būt izdevīgi pirkt gan universitātei, gan Tērvetes ielas un Rūpniecības ielas savrupmājām, kam uzņēmuma darbība rada neērtības un tādēļ tiktu piešķirta īpaša labvēlība.
