Vakar Jelgavas Domes sēdē deputāti lēma par jaunveidojamās akciju sabiedrības «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums» statūtu apstiprināšanu.
Vakar Jelgavas Domes sēdē deputāti lēma par jaunveidojamās akciju sabiedrības «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums» statūtu apstiprināšanu. Pagājušās nedēļas nogalē deputātiem izskatīšanai bija iesniegti divi statūtu projekti, bet īsi pirms Domes sēdes tika piedāvāti jau pieci projekti, ieskaitot dažādus variantus.
Četri statūtu projekti pauda pašreizējās Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma (STU) vadības plānus, mērķus un intereses. Saskaņā ar tiem Jelgavas pašvaldībai tika atvēlēta «mātes barotājas» loma. Piektais, kas ar izpilddirektora Jurija Stroda svētību tapa īsi pirms Domes sēdes (domājams, naktī no trešdienas un ceturtdienu), esot bijis mēģinājums glābt pašvaldības īpašumu no ķetnas, kas pār to snaikstījās.
Jaunais statūtu projekts, ko deputātiem iesniedza J.Strods, paredz, ka sabiedrības dibināšanas statūtkapitāls ir pieci tūkstoši latu (STU variants – 1,5 miljoni latu), bet reģistrētais pamatkapitāls ir Ls 79 681 lats, tas ir, tik, cik patlaban ir STU reģistrētais pamatkapitāls (STU variants – 5 miljoni latu). Tāpat projekts paredz daudz lielākas tiesības un pilnvaras Domei.
Pieci tūkstoši latu pamatkapitāls akciju sabiedrībai, kas «pārņem» uzņēmumu ar vairāk nekā 10 miljonu latu lielu apgrozījumu gadā, ir piedāvājums, par kuru der aizdomāties. Kas ir šie 5000 latu un kā tie varētu «darboties» tuvākajā nākotnē? Pieņemsim, ka šī summa ir nosacītā starpība starp STU pamatlīdzekļiem un uzņēmuma parādiem. Citiem vārdiem, ja mēs pārdotu visus pašvaldības siltumtīklus, katlumājas, pat STU direktora G.Dupuža rakstāmgaldu un no iegūtās summas samaksātu visus STU parādus, atliktu vēl 5000 latu. Tā būtu pašvaldības «peļņa», ko tā saņemtu par daudziem miljoniem latu nodokļu maksātāju ieguldītās naudas šajā «pasākumā», neskaitot ņemtos kredītus. (Patiesībā, ja šāda ūtrupe tiešām notiktu, tajā iegūto līdzekļu nepietiktu, lai samaksātu visus parādus.)
Statūtu projekts paredz, ka akcionāri, tas ir, Jelgavas Dome, ir atbildīgi par sabiedrības saistībām tikai ar saviem ieguldījumiem sabiedrības pamatkapitālā, kā arī ar citu savu mantu parakstīto akciju nenomaksātās daļas apjomā – būtībā ar 5000 latu, ko tā ieguldīs šajā «biznesā».
Viens no variantiem, pēc kāda varētu attīstīties tālākais STU «reorganizācijas» scenārijs ir šāds: uzrodas pagaidām vārdā nenosaukti interesenti A, B un C, kas izsaka vēlmi piedalīties šajā biznesā. Akcionāru pilnsapulce (tas ir, Dome) nolemj mainīt statūtus, pārveidot akciju sabiedrību par atklāta tipa sabiedrību un palielināt tās pamatkapitālu, piemēram, vēl par 15 000 latu. 5000 akcijām (pieņemsim, ka katras akcijas nominālvērtība ir viens lats), «piebiedrojas» vēl 15 000, un A, B, C iegādājas pa 5000 akcijām. Dome vairs nav vienīgais akciju turētājs, bet tai pieder tikai 25 procenti uzņēmuma. Savukārt A, B, C, ieguldot katrs pa 5000 latiem, iegūst iespēju apsaimniekot vairāk nekā 10 miljonu «vērtu» mantu. Ja akciju sabiedrība atbild par visām STU saistībām, tad A, B un C atbild tikai par akciju sabiedrības saistībām ar saviem pamatkapitālā ieguldītajiem 5000 latiem. Teorētiski iespējams variants, ka A, B, C – vienkāršojot – izpārdod akciju sabiedrībai valdījumā nodoto mantu par 10 miljoniem latu un pēc tam paceļ cepuri, atstājot savus ieguldītos 5000 latus. Vecos STU parādus kārtos pašvaldība. Protams, tā ir tikai STU «reorganizācijas» lietās nekompetenta žurnālista vīzija. Iespējami arī citi varianti, taču būtība ir viena: vai 5000 latu nav pārāk zems slieksnis, lai kļūtu par 10 miljonu apsaimniekotāju, neriskējot ne ar ko?
STU finansiāli «spožais» stāvoklis var būt nepārvarams šķērslis, lai nopietni uzņēmēji riskētu iesaistīties šādā biznesā, pērkot, piemēram, par vienu miljonu latu tādas sabiedrības akcijas, kuras kredītsaistības ir aptuveni 14 miljonu latu. Un tomēr. Ja interesi par iespējamo akciju sabiedrību izrāda (un par to «Ziņu» rīcībā ir informācija) uzņēmēji, viņi šajā pasākumā saskata peļņas iespējas. Uz kā rēķina? Ja izslēdzam iepriekš aprakstīto vīziju par vieglu peļņu, vērā ņemami ir tikai divi varianti. Pirmais: «nedzenot augšā» tarifus, uzņēmējs peļņu gūst, sakārtojot to «bardaku», kāds līdz šim valdījis STU. Tās būtu iekšējās rezerves, kādas neapšaubāmi ir. Šāds ceļš būtu vienīgais, kad tiktu respektētas arī Jelgavas iedzīvotāju intereses. Otrs variants (un diemžēl ticamākais) paredz, iedzīvotāju maksimālu «izspiešanu» peļņas nolūkos. Pašvaldības daļa akciju sabiedrībā būtu pietiekami liela, lai garantētu nopietnus šķēršļus tiem, kas vēlētos «atslēgties» no centralizētās apkures, un reizē arī pietiekami niecīga, lai visus pārmetumus par iedzīvotāju interešu nerespektēšanu adresētu saviem biznesa partneriem. Kā monopoluzņēmējs ņem vērā sabiedrības intereses, liecina pieredze, kāda Latvijas iedzīvotājiem ir, piemēram, ar «Lattelekom».
J.Stroda piedāvātais akciju sabiedrības statūtu projekts neapšaubāmi ir nopietnāk izstrādāts par G.Dupuža kompānijas piedāvāto. Taču reizē tas arī pieļauj pietiekami plašas manipulācijas iespējas. Ir jābūt skaidram, kā, uz kādu laiku un ar kādiem noteikumiem jaunveidojamajai akciju sabiedrībai tiks nodots pašvaldības īpašums. Pārāk miglaini statūtu projektā «iestrādāts» arī akciju sabiedrības pilnvarnieku statuss. Statūtos ir jāatšifrē, kādas pilnvaras akcionāru pilnsapulce tiem deleģē. Un visbeidzot – jābūt skaidram mehānismam, kā nodrošināt pašvaldības intereses akciju sabiedrības darbībā, jo nevienam vairs taču nav noslēpums, ka tās dibināšanas mērķis ir STU «privatizācija».
J.Stroda piedāvāto statūtu projektu deputāti pieņēma «pirmajā lasījumā». Tiesa, diskusijai par projektu deputāti vēl nebija nobrieduši. Pagaidām J.Strods ir atstūmis otrajā plānā G.Dupužu un viņa kompāniju. Taču STU «reorganizācijas» karnevāls turpinās.
