– Personīgais auto ir luksuslieta, – apgalvo Ilze, kas studē Vācijā. – Varbūt tad, kad arī katrs ķīnietis sāks vēlēties savu auto, mēs to sapratīsim, – viņa papildina savu topošās bioloģes viedokli.
– Personīgais auto ir luksuslieta, – apgalvo Ilze, kas studē Vācijā. – Varbūt tad, kad arī katrs ķīnietis sāks vēlēties savu auto, mēs to sapratīsim, – viņa papildina savu topošās bioloģes viedokli.
Tomēr arī Ilzei ir autovadītājas apliecība un šad tad gan vēlēšanās, gan vajadzība aizbraukt tur, kur neved Vāciju krustu šķērsu satīklojušais sliežu ceļš.
«Stadtteilauto» – tā sauc firmu Āhenā, kas ir ne vien rūpniecības un zirgu sporta, bet arī studentu pilsēta. Stadt, tātad pilsēta, teil – daļa, auto – mašīna. Citiem vārdiem – mašīna jebkurā pilsētas daļā.
Septiņpadsmit autostāvvietās dažādās pilsētas malās ir īpaši atzīmēta vieta arī «Stadtteilauto» transporta līdzeklim, kas pašlaik nomā privātpersonām piedāvā 26 automašīnas. Vairākums no tām ir «Opel Corsa», ir arī «Opel Astra Combi» (piecvietīga, ar lielu bagāžnieku, ērta ģimenei) un trīs «Ford Transit» – deviņvietīgi busiņi, kam var arī sēdekļus nomontēt un izmantot, piemēram, nelielu mēbeļu transportēšanai. Ir arī viens «Ford Mondeo», viens «Ford KA», un nupat parādījies mazais «Smart». Tātad kopumā – dažādām gaumēm un vajadzībām.
Tomēr firma tā uzreiz neizīrē mašīnu kuram katram gribētājam, bet apkalpo klientus, kas noslēguši līgumu ilgākam laikam.
«Uzņemšanas» maksa ir 100 vācu marku (DM). Tūlīt arī tiek pieprasīta 1000 marku drošības nauda. Tā glabājas firmas kontā visu līguma darbības laiku, un saskaņā ar firmas noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem avārijas gadījumā no tās tiek segti autovadītāja vainas dēļ radušies zaudējumi.
Desmit DM ir tā dēvētā abonenta maksa ik mēnesi neatkarīgi no tā, vai mašīnu lieto, vai ne. Pieteikties uz vienu klienta vietu jeb abonementu var arī pa diviem. Tad maksa sadalās uz pusēm, bet jārēķinās, ka tādi īrētāji nevarēs vienā laikā dabūt braukšanai katrs savu mašīnu. Vienīgais, kas vajadzīgs, lai kļūtu par firmas klientu, ir autovadītāja apliecība.
Ilze lielākoties īrē auto uz stundām, un tādi, kā viņa novērojusi, esot lielākā daļa firmas klientu. Mašīnu var pasūtīt telefoniski jebkurā diennakts stundā. Ja Ilze sadomā septiņos vakarā aizbraukt, teiksim, uz 40 kilometru attālo Māstrihtu Holandē, tad pat bez 15 minūtēm septiņos viņa var būt droša, ka to varēs izdarīt, jo kāda no četrām mašīnām dzīvesvietas tuvumā noteikti būs brīva. Pieteikusi laiku, viņa dodas uz norādīto stāvvietu, pieliek pie automašīnas loga savu kodēto klienta karti, un tieši septiņos opelīša durvis atsprāgst vaļā. Ievadījusi PIN kodu, viņa piekļūst arī atslēgām. Tad pārbauda, ko mašīnas žurnālā ierakstījis iepriekšējais braucējs, noskaidro, vai sakrīt spidometra rādītājs, un – dodas ceļā. Vai braucienam pietiks degvielas? Jā, par to jābūt drošam, jo Holandē tā jau būs jāuzpilda par savu naudu, un pēc tam būs nelielas «papīru klapatas», kamēr to dabūs no firmas atpakaļ. Bet Vācijas robežās ir noteiktas uzpildes stacijas, kur automašīna tiek «uztankota», izmantojot klienta karti.
«Stadtteilauto» savus pakalpojumus piedāvā arī citās Vācijas un pat ārvalstu pilsētās. Ja klients ir aizbraucis, piemēram, ar vilcienu uz Štutgarti, viņš tāpat var piezvanīt, uzzināt, kur stāv firmas auto, kāpt iekšā un braukt pie dabas krūts. Nomas mašīnas izvietotas arī Amsterdamā, Roterdamā, Utrehtā Nīderlandē, Vīnē, Zalcburgā un citās vietās Austrijā, 250 pilsētās Šveicē.
Firmai neinteresē braucēja maršruts, norēķināšanās par īri notiek pēc stundām un nobrauktajiem kilometriem. Tomēr mašīnu pārvietošanās laikā savā veidā kontrolē datorsistēma, un, tiklīdz auto apstājas, ekrāniņā parādās jautājums: vai gribat braucienu beigt? Par vienu kilometru atkarībā no mašīnas markas jāmaksā 38 līdz 40 feniņi, par katru brauciena stundu – trīsarpus markas. Attālumu fiksē spidometrs un nomātāja pašrocīgi izdarīts ieraksts žurnālā brauciena beigās. Rēķins tiek atsūtīts mājās, un atliek vienīgi veikt pārskaitījumu bankā. Ilze nedomā, ka šīs maksas varētu salīdzināt ar līdzīgiem pakalpojumiem Latvijā, jo Vācijā arī algas ir citas.
Patiesībā viņa neesot pētījusi, cik pamatota ir firmas reklāma par īrēšanas izdevīgumu, jo piederot tiem cilvēkiem, kam patīk pati ideja: nav tik daudz mašīnu uz ielām, cilvēks brauc tāpēc, ka tiešām jābrauc, nevis tādēļ, ka slinkums iet. Un, ja brauc tādēļ, ka vienkārši «baigi patīk braukt», tad arī par to var maksāt. Tomēr «Stadtteilauto» pakalpojumus noteiktos laikos izmanto arī firmas, piemēram, avīžu izvadāšanai. Un tas jau var liecināt par finansiālu izdevīgumu.
Pašlaik 220 tūkstošu iedzīvotāju lielajā pilsētā «Stadtteilauto» esot aptuveni 900 klientu. Līdz 2000. gadam firma cer piesaistīt 1000 dalībnieku un, tā kā pakalpojums ir samērā jauns, šāda izaugsme tiek vērtēta kā cerīga.
