Saistībā ar valstī noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem mācības notiek attālināti, un jaunajiem apstākļiem jāpiemērojas ne tikai skolēniem, bet arī studentiem. Ar savu pieredzi, mācoties attālināti, dalās trīs jaunieši no dažādām Latvijas augstskolām.
Artūrs Oļševskis, Vidzemes Augstskolas 2. kursa students programmā “Mediju studijas un žurnālistika”
Lielākā daļa studentu ir devušies mājās, bet Artūrs joprojām uzturas kopmītnēs, jo viņa darbavieta Valmierā turpina darbu. “Šāda situācija ir vērtējama divējādi,” teic Artūrs, “protams, nav īpaši patīkami pandēmijas laikā iet uz darbu, kur jāapkalpo klienti, jo drošība paliek drošība, bet, no otras puses, – vismaz ir stabili ienākumi.”
Artūrs norāda, ka ik pa laikam, klausoties lekcijas e-vidē, nākas saskarties ar grūtībām koncentrēties tikai uz lekcijas materiālu, kā arī “telefons ir rokās visu laiku”. Pašlaik lekciju ir salīdzinoši maz, tādēļ viņam ir grūti kaut ko ieteikt vai norādīt attiecībā uz studiju procesu. Artūrs stāsta, ka dažas nodarbības, kuras pirms tam bijušas semināru veidā, tagad tiek aizvietotas ar patstāvīgajiem darbiem. “Šāds veids neliekas ļoti apgrūtinošs, domāju, ka tādus seminārus mierīgi var organizēt arī e-vidē,” skaidro students.
“Šādām mācībām ir savi plusi un savi mīnusi. Nav jāģērbjas īpaši, nav jāiet uz skolu, var ilgāk pagulēt, lekcijas klausāmas, esot gultā. Runājot par trūkumiem – tiešā komunikācija ir mazliet apgrūtināta, nav tik viegli iespraukties docētāja runā un kaut ko pajautāt,” atklāj Artūrs. Domājot par turpmāko studiju gaitu, viņš apgalvo – ja būtu iespēja izvēlēties atlikušos divus gadus mācīties šādi vai klātienē, viņš gribētu atgriezties ierastajā ritmā: “Šis ir foršs eksperiments, alternatīva un izmaiņas, bet atlikušo studiju laiku noteikti labāk mācītos klātienē.”
“Saistībā ar skolu drošības noteikumus ievērot ir viegli. Arī darbā visi drošības pasākumi tiek veikti. Ikdienā nekur lieki nedodos, skatos skeptiski uz cilvēkiem, kuri vēlas “patusēt”, ieiet veikalā, kad paši īsti nezina, ko grib. Šādos gadījumos es netieši cenšos cilvēkus atrunāt no tādām darbībām. Vai tie visi sīkumi ir riska vērti!?” uzsver Artūrs. Drošības noteikumus ievērot viņam pašam ir viegli, jo ikdiena tiek pavadīta diezgan izolēti no apkārtējās pasaules.
Viņaprāt, uztraukums un bailes sabiedrībā ir pārspīlētas, bet arī drošības pasākumi netiek pienācīgi novērtēti. Artūram tuvas dažādas sazvērestības teorijas, un viņš uzskata, ka “vīruss ir mākslīgi radīts laboratorijā ar kādu konkrētu mērķi”.
Laura Mungaude, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes 1. kursa studente
Pirms vīrusa karantīnas Laura dzīvoja LLU dienesta viesnīcā, taču pašlaik attālināto studiju dēļ atrodas mājās. Viņa domā pat izvākties no “kojām” pa visam, jo sapratusi, ka nedzīvo tik tālu un, ja studijas atsāktos, spētu katru dienu laikus nokļūt augstskolā.
Laura kā 1. kursa studente, kura klātienē mācījusies tikai vienu semestri, sākumā bijusi ļoti apmulsusi. “Divas nedēļas nesapratu, kas vispār notiek pasaulē… Kad Latvijā sākās karantīna, aptvēru, ka tas ir diezgan nopietni,” atceras Laura. Taču šāda studiju kārtība meitenei patīk. Ir vairāk brīvā laika personiskajām vajadzībām un citām darīšanām, kas nav saistītas ar skolu, kā arī “ir laba sajūta, kad dienas beigās nejūt lielo skolas nogurumu”.
Attālinātās studijas Laurai nesagādā lielas grūtības, mācoties mājās, studente strādā daudz produktīvāk. Laura piebilst, ka saprot arī pasniedzējus, kuriem šis tāpat ir liels pārbaudījums, taču, ja kādam studentam rodas neskaidrības, ir iespēja jebkurā laikā vērsties pēc palīdzības pie pasniedzējiem.
Šobrīd, atrodoties mājās, nākas saskarties ar izmaiņām mācīšanās rutīnā. Laura stāsta: “Ceļos ar modinātāju pulksten 7.30, paēdu brokastis, ieeju e-studijās, lai uzzinātu mācību dienas plānu. Tā ir vieglāk saplānot savus darbus un paspēt visu izdarīt. Protams, vajadzīgs koncentrēšanās klusums, tāpēc mācos savā istabā.”
Studente cenšas ievērot visus valsts noteiktos ierobežojumus, tā saaudzējot ne tikai savu, bet arī apkārtējo veselību. “Pagaidām neesmu sastapusies ar grūtībām, piemēram, veikalos, kuros esmu bijusi, pieejami gan cimdi, gan dezinfekcijas līdzekļi, kas priecē. Tagad daudz mazāk cilvēku apmeklē lielveikalus, tāpēc distanci ievērot arī ir vieglāk,” atzīst Laura.
Runājot par šī brīža situāciju valstī un pasaulē, meitene jūtas apjukusi un joprojām netic tam, kas pašlaik notiek un ka katru dienu jāuztraucas par sevi un saviem tuvajiem. Viņasprāt, arī skumji, ka atcelti valstij nozīmīgi lieli pasākumi.
Diāna Azaucka, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes 2. kursa studente
1. kursu Stradiņa universitātē studiju programmā “Tiesību zinātne” Diāna beidza pilna laika klātienē, taču pēc pirmā gada praksē sāka pastāvīgu darbu, līdz ar to nācies pāriet uz nepilna laika studijām klātienē.
“Šī brīža situācija ne pārāk maina manu mācību un darba ikdienu. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī lekcijas klātienē notika tikai sestdienās, turklāt ne visās, tāpēc dižas izmaiņas šobrīd neizjūtu,” stāsta Diāna. “Neklātienes nianse ir maksimāli daudz mācīties pašam, apgūt vielu patstāvīgi. To arī daru, apgūstu tēmas, pasniedzēju ievietotos materiālus, bet uzdevumus, testus un citus patstāvīgos darbus iesniedzu e-studiju vidē vai elektroniskajā pastā.”
Diāna uzskata, ka šobrīd visgrūtāk ir tieši skolēniem, jo studenti jau ir raduši paši mācīties, kā arī svarīgs faktors ir atšķirība starp studentiem, kuri ir ieinteresēti apgūt studiju saturu, un skolēniem, kuriem jāapgūst obligātā viela. Šobrīd lielākās izmaiņas Diāna jūt darba vidē, bet saistībā ar augstskolu mainījies ir apmeklējums, respektīvi, klātienē turp vairs nav jādodas pat šīs dažas dienas mēnesī. Studējot attālināti, lielākoties nekas, izņemot eksāmenus, nav mainījies. Sākoties karantīnai, ir cita eksāmenu kārtošanas kārtība, jo pārbaudījumi, kas iepriekš bija paredzēti klātienē, tagad notiek e-vidē vai arī pārcelti uz laiku, kad to būtu iespējams izdarīt klātienē.
Diāna uzskata, ka pašlaik vairāk uzmanības jāpievērš skolēniem, kuri jūtas diezgan pārslogoti, ņemot vērā to, cik plašs mācību saturs jāapgūst pamatskolā vai vidusskolā. “Mans ieteikums būtu skolēniem dot vairāk laika, lai uztvertu mācību vielu attālināti, samazināt apgūstamo apjomu mazajās klasēs, tāpat arī vecākajiem skolēniem jāapzinās, ka mācību plāns nav īstenojams tā, kā tas noticis klātienes mācībās,” ar savu viedokli dalās Diāna.
Studente atzīst, ka norādījumus ievērot nav viegli, jo jebkuram no mums tie nesuši izmaiņas ikdienā vai pat dzīvē. Ir jāpierod pie kaut kā jauna un nebijuša, viss mainās ar katru dienu, jāseko līdzi aktualitātēm. Diāna aicina: “Tikai jāpaliek mājas, pie kā neesam raduši, jo ikdienas izbraucieni, lielāki un mazāki ceļojumi, izklaides, atpūtas iespējas, hobiji un citas lietas uz brīdi nav pieejamas, taču trauksmei nav pamata. Jo drīzāk ikviens no mums sāks uztvert šo situāciju atbildīgi, jo drīzāk atgriezīsimies ierastajā dzīvē.”
