Latvijas lauksaimniecības universitātē uzsākti ikgadējie sagatavošanas kursi, kas ļauj topošajiem un esošajiem studentiem uzlabot savas zināšanas pirms jaunā mācību gada sākuma.
Latvijas lauksaimniecības universitātē uzsākti ikgadējie sagatavošanas kursi, kas ļauj topošajiem un esošajiem studentiem uzlabot savas zināšanas pirms jaunā mācību gada sākuma.
Uzņemšanas komisijas vecākā dispečere Gundega Stradiņa stāsta, ka vispieprasītākie un apmeklētākie ir matemātikas sagatavošanas kursi, jo bieži vien tieši šis priekšmets reflektantiem sagādā vislielākās problēmas: «Pagājušajā vasarā iestājpārbaudījumos matemātikā izkrita 44 procenti no studēt gribētājiem. Tas liecina tikai par to, ka dažādās vidējās izglītības iestādēs skolēni iegūst atšķirīgas zināšanas. It īpaši tas attiecas uz tehnikumiem, bet pērn, piemēram, ļoti slikti iestājpārbaudījumos veicās vidusskolēniem, kas nāca no Saldus skolas.»
Par to, ka matemātika studentus baida visvairāk, liecina arī fakts, ka šogad tieši šajos sagatavošanas kursos pieteikušies visvairāk mācīties gribētāju – 154 (pērn to bijis ap simtu). Lielākā daļa no viņiem pretendē uz studijām Ekonomikas fakultātē, kā arī Informācijas tehnoloģijas un Sociālo zinātņu fakultātē.
Sagatavošanas kursi augstskolā ir sadalīti divās grupās – garākie no tiem ilgst četrarpus mēnešu, un tajos var papildināt zināšanas matemātikā, ķīmijā, fizikā, bioloģijā, informātikā, kā arī zīmēšanā un rasēšanā. Šie kursi notiek gluži kā dienas studijas – no pirmdienas līdz piektdienai. G.Stradiņa skaidro, ka tos nevar apmeklēt pašreizējie vidusskolēni: «Pārsvarā tie domāti tiem jauniešiem, kas pagājušajā gadā dažādu iemeslu dēļ nav tikuši pie studijām, vai arī tiem, kas mācības vēlas atsākt pēc ilgāka pārtraukuma.»
Šādas mācības tiek rīkotas jau astoto reizi, un ik gadu tajās mācības uzsāk ap 30 jauniešu, taču beidz parasti tikai trešā daļa. G.Stradiņa stāsta, ka kursu noslēgumā tiek kārtoti eksāmeni, kas tiek ņemti par pamatu, arī iestājoties augstskolā: «Ja šeit kārtotā eksāmena rezultāts ir labāks nekā skolā, tad tiek ņemta vērā labākā atzīme. Parasti vairāk nekā desmit jauniešiem izdodas mācības LLU uzsākt ārpus konkursa.»
Otrā kursu grupa ir domāta tieši vidusskolēniem un darbojas sestdienās četru stundu garumā – tur no iestājeksāmenu priekšmetiem var apgūt matemātiku un ķīmiju. Šos kursus apmeklē gan vidusskolēni, gan arī tie, kas turpina iegūt vidējo izglītību vakarskolā. Savukārt fizika domāta vairāk tiem augstskolā jau studējošiem jau-
niešiem, kuriem bijis grūti nokārtot sesiju šajā priekšmetā.
Pagājušajā gadā LLU iestājās nepieredzēti daudz jauno studentu, un G.Stradiņa spriež, ka šogad situācija varētu būtu līdzīga, jo par to liecina arī lielais sagatavošanas kursu apmeklētāju skaits.
Joprojām šogad LLU reflektantus uzņems, gan dodot iespēju kārtot iestājpārbaudījumus, gan arī uz atestātu konkursa pamata, kurā ar trīs atzīmēm – atestāta vidējā, dzimtās valodas un matemātikas – jāsavāc noteikts punktu skaits. Tomēr šogad būs arī kāds jaunums. G.Stradiņa skaidro, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir lūgusi augstskolu ņemt vērā centralizēto eksāmenu rezultātus matemātikā: «Mēs vienojāmies, ka tie reflektanti, kas būs kārtojuši šo eksāmenu, iegūs papildu punk-tus pie jau savāktā punktu skaita. Ja centralizētais eksāmens būs nokārtots A līmenī, tad pie kopējo punktu skaita tiks pieskaitīti vēl trīs punkti, ja B līmenī – tad divi punkti, bet, ja C līmenī, tad viens punkts. Tas ļaus šiem audzēkņiem savākt vairāk punktu un vieglāk ar atestātu konkursa palīdzību iegūt iespējas studēt LLU.»
G.Stradiņa arī secina, ka visbiežāk jaunieši, kas uzsākuši mācības jau sagatavošanas kursos, arī nopietni turpina studijas LLU: «Jau šo četru mēnešu laikā apmeklējot nodarbības, viņi iepazīstas ar pasniedzējiem, iegūst kontaktu un izzina augstskolas prasības, kā arī mācās tā pielāgoties. Liela daļa no viņiem arī šajā laikā dzīvo mūsu dienesta viesnīcās, kas ļauj pilnībā izbaudīt studenta dzīvi, tāpēc pieļauju, ka arī tas viņus pamudina nākotnē nopietnāk attiekties pret mācībām. Viņi vienkārši izjūt garu, kas valda augstskolā.»
