LLU Sociālo zinātņu fakultātes pirmā kursa maģistrantiem 7. aprīlī sākās trīs mēnešu obligātā prakse. No tās students atgriežas ar bagātāku pieredzi, taču ieguvēja ir arī organizācija, kas pieņem izglītības un kompetences alkstošos praktikantus.
LLU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) pirmā kursa maģistrantiem 7. aprīlī sākās trīs mēnešu obligātā prakse. No tās students atgriežas ar bagātāku pieredzi, taču ieguvēja ir arī organizācija, kas pieņem izglītības un kompetences alkstošos praktikantus.
Kā zināms, itin bieži augstskolas savās mācību programmās iekļauj garāku vai īsāku laika posmu, kurā studentam jāapgūst praktiskās iemaņas izvēlētai mācību programmai atbilstošā institūcijā. Arī LLU nav izņēmums. Tur obligātā prakse jānostrādā kā topošajiem bakalauriem, tā maģistrantiem. Pagājušajā nedēļā prakse sākās SZF maģistrantūras studiju programmas «Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija» apguvējiem. Prakses mērķis ir dot studentam iespēju piedalīties vienas sabiedrības institūcijas darbā, lai iegūtu praktiskas iemaņas un prasmes, kas nākotnē, veidojot savu karjeru, var lieti noderēt. Šā gada maģistrantu prakses vadītāja LLU SZF docente, socioloģijas maģistre Laima Barisa norāda, ka, pirmkārt, studentam tā ir izdevība parādīt sevi no labās pu-ses, lai, kā tas šad tad arī notiek, prakses devējs saskata potenciālo štata darbinieku. Otrkārt, piesakot savu kandidatūru kādā citā organizācijā, students var palūgt bijušajam prakses devējam pozitīvas atsauksmes. «Tā ir nudien laba starta pozīcija!» vērtē L.Barisa.
Kas meklē, tas atrod
Neviens SZF students, kas maģistra grādam piešķīris nozīmīgu lomu savā dzīvē, nav palicis bez prakses vietas, un tādēļ, ka grūti atrast stažēšanās vietu, neviens students nav atskaitīts. «Lielākajai daļai maģistrantu nebija problēmu atrast prakses vietu. Tikai divi nāca pēc padoma,» stāsta prakses vadītāja.
Kaut arī LLU nav līgumsaistību ar organizācijām par stažieru pieņemšanu un universitāte neierāda saviem studentiem konkrētas prakses vietas, ir labi zināmi uzņēmumi un citas institūcijas, kas labprāt ņem praktikantus. LLU SZF Socioloģijas katedras vadītāja Maiga Krūzmētra stāsta, ka parasti vismaz daži maģistranti praktizējas Jelgavas rajona Padomē, atsevišķu mūsu rajona pagastu padomēs, nevalstiskajās organizācijās, Zemgales Attīstības aģentūrā, kādā ministrijā. Stažējas arī citās Latvijas pilsētās un rajonos – tuvāk dzīvesvietai. M.Krūzmētra skaidro, ka prakses vietas atrašanas grūtības pakāpe atkarīga no jaunieša interesēm un komunikabilitātes. Radošiem, sabiedriskiem studentiem parasti nav problēmu.
Students – divu zaķu šāvējs
«Ir bijuši skumji gadījumi, kad kāda organizācija piekritusi paņemt praktikantu, taču darbs viņam neatrodas un praktikants jūtas lieks,» zina teikt L.Barisa. Diemžēl daži uzņēmumi un iestādes nenojauš par praktikanta lietderību. Svarīgi, lai prakses devējs saskatītu stažiera jēgu, lai process neturpinās tukšgaitā.
Prakse – tas ir darbs par velti pieredzes bagātināšanai. Stažieris ar interesi uzņemas dažādus pienākumus, taču oficiāli finansiālu atalgojumu par to nesaņem. Skaidrs kā diena, ka paņemt praktikantu organizācijai ir liels pluss, arī tā atzinuši uzņēmumu un iestāžu vadītāji. «Maisam gals ir vaļā. Ieguvēji ir abas puses. Lielākoties mūsu studenti ar praksi bijuši apmierināti, arī prakses devēji uzslavējuši maģistrantu darbu,» atceras L.Barisa. Starp citu, nereti LLU absolventi ieņem ievērības cienīgus amatus dažādās organizācijās. Viņi, atceroties sevi praktikanta lomā, ir ļoti saprotoši un atsaucīgi prakses darba devēji.
M.Krūzmētra piebilst, ka studenti parasti cenšas («un mēs arī iesakām») sameklēt tādu prakses vietu, kur iegūt iemaņas, kā arī vajadzīgo informāciju nopietnajam maģistra darbam – divi zaķi ar vienu šāvienu!
LLU aicina uz sadarbību
Maģistri īpaši pret obligāto praksi neprotestē, taču bakalauri pat lūdzoties, lai viņu mācību programmā to iekļauj. «Problēmas var rasties tiem maģistrantiem, kuri paralēli studijām strādā un kuru darbavieta neatbilst izvēlētās studiju programmas vielai. Redzat, dienas nodaļā apzināti likts uzsvars uz to, ka šurp kā bakalauri, tā maģistranti nāk mācīties. Tagad arī maģistrantūras studijas cieši seko bakalaura grāda ieguvei. Ne vienmēr, iegūstot augstāko izglītību, uzreiz cilvēkam paveras darba iespējas, tālab viņam tiek piedāvāts pāris gadu turpināt mācības. Protams, neiebilstam, ja topošais maģistrs ir apņēmības pilns un vēlas studijas ar darbu apvienot,» uzsver L.Barisa.
LLU SZF maģistrantiem prakses vietai jābūt saistītai ar mācību programmu «Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija». Students var stažēties kādā valsts iestādē, piedalīties vienas sabiedrības institūcijas darbā. Paralēli individuālajai praksei SZF maģistranti arī kolektīvi apmeklēja trīs institūcijas – Zemgales Attīstības aģentūru, Ozolnieku pagasta Padomi un Jelgavas pilsētas Domi. «Šo iestāžu vadītāji mums pastāstīja par institūcijas struktūru, funkcijām un citām lietām. Tas ir vajadzīgs, lai studenti pēc iespējas plašāk aptvertu institūciju darbības spektru. Kad veidojām šo studiju programmu, vēlējāmies, lai šeit būtu likta kalve pašvaldību darbiniekam ar izaugsmi,» stāsta L.Barisa. Viņa teic, ka šā gada maģistrantu izvēlētās prakses vietas vairāk vai mazāk atbilst mācību programmai.
Aizvien vairāk institūciju pauž sapratni un piedāvā prakses vietas. LLU mācībspēki aicina iestāžu un uzņēmumu vadītājus būt atsaucīgiem un izmantot iespēju savā paspārnē paņemt zinošus, strādāt un mācīties gribošus jauniešus praksē, kā arī neliegt viņiem savu padomu. Stažieri palīdzēs darbos, bet prakses devējs dos iemaņas darbā attiecīgajā nozarē. LLU pasniedzēji, cerot uz auglīgu abpusēju sadarbību, aicina uzņēmējus un citu iestāžu vadītājus zvanīt uz augstskolu un izteikt vēlēšanos redzēt pie sevis praktikantus.
