Valdība pieņēmusi grozījumus noteikumos par kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.
Valdība pieņēmusi grozījumus noteikumos par kārtību, kādā turpmāk tiks piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Turpmāk būs nepieciešams tikai viens fiziskās personas vai pašvaldības galvojums līdzšinējo divu vietā.
Iepriekš daudzos gadījumos studējošajiem, kas vēlējušies saņemt kredītu, bija problemātiski sameklēt divus galvotājus ar regulāriem ikmēneša ienākumiem – galvenokārt ģimenēs, kurās viens no vecākiem ir bezdarbnieks, bet radinieki vai paziņas bieži vien nevēlas uzņemties galvojuma saistības par kredītiem, kas tiks izsniegti šādiem studentiem. Līdzīgas problēmas rodas studentiem no ģimenēm, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem.
Lai gan pērn vien šādus kredītus izsniedzošās a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” piešķīrušas kredītus apmēram 10 miljonu latu vērtībā, Latvijas Studentu apvienība noskaidrojusi, ka aptuveni 30 procentiem studentu līdz šim bijušas problēmas atrast divus galvotājus. Savukārt bankas ir ieinteresētas sniegt pēc iespējas vairāk kredītpakalpojumu. Tās ir pārliecinātas, ka jaunā kārtība atvieglos, paātrinās un veicinās kredītņemšanas procesu, uzlabojot arī studentu dzīves apstākļus un nodrošinot nepieciešamo mācību maksu. Sevišķi tas attiecas uz studentiem no ģimenēm, kurās kāds no vecākiem ir bezdarbnieks vai nestrādā algotu darbu, kā arī no ģimenēm, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem un ir vienīgais apgādnieks. Studentiem no šādām ģimenēm atbalsts izglītības ieguvei ir visvairāk nepieciešams.
Izmaiņu būtība ir šāda. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumu ar galvinieku – pilngadīgu rīcībspējīgu fizisko personu, kurai ir regulāri ienākumi, kas mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Banka ir tiesīga apturēt kredītu izmaksas un pieprasīt galvinieka nomaiņu, ja viņa ikmēneša ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Veikt galvinieka nomaiņu ierosina kredītiestāde. Tas ir noteikts strikti. Mazāk ir akcentēta iespēja arī pašvaldībām kļūt par galvotājām. Lai gan tieši vietējās pašvaldības, labi zinādamas savu iedzīvotāju materiālo stāvokli un attieksmi pret dzīvi, varētu, pašas neko nezaudēdamas un praktiski bez riska, daudz aktīvāk mūsdienu “atraitnes dēliem” nolīdzināt ceļu uz Gaismas pili. Pašvaldību līdzšinējo atsaucību studenti uzskata par pārāk ilgu procedūru.
Kopumā studenti valdības pieņemtās izmaiņas vērtē pozitīvi, lai gan viens otrs ar nožēlu atceras, ka sākumā vispār galvotājus nevajadzējis – līdz Andra Šķēles valdība šīs priekšrocības “nogriezusi”.
Gandarītas, vairs nediskriminētas var justies vientuļās mātes, kurām nu arī paveras iespējas bez liekas pazemošanās tikt pie kredīta savu bērnu studijām.
Vienlaikus ar šo labo ziņu valdība tomēr pacentusies studentu gandarījumam piešaut arī darvas lāsi, samazinādama tālsatiksmes transporta līdzekļu izmaksu kompensāciju no pieciem līdz trīs latiem mēnesī. Raugi, tādā veidā varot budžetā ietaupīt 522 500 latu… Taču tas jau ir cits stāsts.
