LU Juridiskās fakultātes domes lēmums par studiju maksas paaugstināšanu studentiem, kas 2002. gadā tiks uzņemti tiesību zinātnes profesionālajā studiju programmā, ir radījis diskusiju par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijas augstskolās.
Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes (JF) domes lēmums par studiju maksas paaugstināšanu studentiem, kas 2002. gadā tiks uzņemti tiesību zinātnes profesionālajā studiju programmā, ir radījis diskusiju par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijas augstskolās.
Pilna laika klātienē studiju maksa nākamajā gadā sasniegs 770 latu, bet nepilna laika klātienē – 660 latu. Par diskusiju objektu ir kļuvis arī JF vadības lēmums 2002./2003. gadā atteikties no tiesību zinātņu programmas neklātienē. Aptaujājot LU JF studentus, absolventus, pasniedzējus, «Ziņām» pārsvarā iznāca dzirdēt divus viedokļus. Pirmais – studiju maksas paaugstināšana bija objektīvi nepieciešama, otrais – ar šo lēmumu juridiskā izglītība ir padarīta nepieejama lielai studētgribošo daļai (it īpaši lauku vidusskolu beidzējiem) un zināmā mērā kļuvusi par elitāru.
Argumentus studiju maksas paaugstināšanai pirmdien interneta portālā «Delfi» izklāstījis JF dekāna vietas izpildītājs Kaspars Balodis rakstā «Juridiskās izglītības cena». Kā galveno argumentu studiju maksas apmēra izmaiņām K.Balodis min nepieciešamību «sekmēt studiju kvalitātes uzlabošanos JF», vienlaikus atzīstot, ka «studiju kvalitātes uzlabošanai ir vairāki aspekti, kas nav saistīti ar naudas līdzekļu ieguldījumu». JF dekāna vietas izpildītājs mācību maksas paaugstināšanu argumentē gan ar auditoriju labiekārtošanu, gan studentu lietošanā esošās datortehnikas modernizāciju, gan ar jaunu darba telpu iekārtošanu mācībspēkiem u.c. Kopīgi ar fakultātes studentu pašpārvaldi tiekot izstrādāta studiju procesa kvalitātes novērtējuma sistēma. Tās ietvaros fakultātē tiek plānotas regulāras studējošo aptaujas gan par atsevišķu studiju kursu kvalitāti, gan mācībspēku iesaistīšana sava un kolēģu darba novērtēšanā.
K.Balodis arī atklāj, ka «viens no JF nākotnes plāniem ir pāriet uz Eiropā vispāratzītu studiju programmas formu, kas paredz trīs gadu bakalaura studijas un divu gadu studijas maģistratūrā. Pēc piecu gadu studijām students iegūs gan maģistra grādu, gan jurista profesionālo kvalifikāciju. Šī Eiropas universitātēs īstenojamā reforma nodrošinās vienotu studiju struktūru un ievērojami atvieglos iegūto augstākās izglītības diplomu pielīdzināšanu». Šādas pārmaiņas JF nebūšot iespējamas bez noteikta finansu līdzekļu ieguldījuma.
Iepazīstoties ar K.Baloža oponentu viedokļiem, kļūst acīmredzams, ka pašreizējos studentus un JF pēdējo gadu absolventus visvairāk neapmierina pasniedzēju un fakultātes tehnisko un administratīvo darbinieku attieksme pret studentiem, piemēram, pastāvīgi kavējot lekcijas un konsultācijas vai pat neierodoties uz tām. Otrs apstāklis, uz ko norāda interneta diskusijas dalībnieki, ir nepietiekamais studiju kredīts un neelastīgie kredīta atmaksāšanas noteikumi. Lielākā daļa diskusijas dalībnieku ir vienisprātis, ka, pietiekamā līmenī nodrošinot studiju kredītus visiem gribētājiem, šī problēma ir risināma. Pretējā gadījumā līdzekļi mācību maksas segšanai studentiem ir jānopelna pašiem, un 770 latu nav nemaz tik maza summa. Savienot pilnas slodzes darbu ar studijām pilna laika klātienē arī nav nemaz tik vienkārši, un, no šāda viedokļa raugoties, visai iespējama var kļūt prakse, ka uz studijām JF cilvēki dosies tikai pēc tam, kad būs sakrāti nepieciešamie līdzekļi.
Mācību maksas paaugstināšanai par labu runā arī «Delfi» diskusijas dalībnieku gandrīz vienprātīgais atzinums, ka labāko juridisko izglītību bakalaura līmenī varot iegūt tieši LU un šīs augstskolas diplomi vairs nav jāsalīdzina, lai pēc tam strādātu, piemēram, par advokātu. JF pirmā kursa nepilna laika klātienes students Edgars «Ziņām» sacīja, ka vajadzības gadījumā par studijām LU JF nepieciešamības gadījumā būtu gatavs maksāt arī 1000 latu, vēršot «Ziņu» uzmanību uz to, ka uz šo studiju programmu ik gadu ir liels konkurss, un, «ja ir pieprasījums, tad kāpēc nepaaugstināt piedāvājuma cenu, jo gribētāji būs tik un tā».
Savukārt kāds LU JF pasniedzējs «Ziņām» apgalvoja, ka ar līdzšinējām algām JF mācībspēki ir spiesti strādāt vairākās darbavietās un šā iemesla dēļ cieš lekciju kvalitāte. «Entuziasms ir laba lieta, taču diez vai pareiza ir situācija, kad ar entuziasmu veikts darbs netiek pienācīgi atalgots un pārvēršas par finansiālu slogu.» Pēc diskusijas internetā jāsecina, ka mācībspēku kvalitāte maz atšķiras gan LU, gan «Turībā», gan Latvijas Policijas akadēmijā, jo daudzus priekšmetus minētajās augstskolās pasniedz vieni un tie paši mācībspēki, kuriem tad iznāk kavēt lekcijas ne tikai LU, bet arī citās augstskolās. To, ka «pašreizējā situācija JF ir vēl samērā tālu no ideāla», starp citu, atzinis arī pats K.Balodis. Galvenais, kā «Ziņām» sacīja kāds JF absolvents, – lai šīs nebūtu kārtējās pārmaiņas «pārmaiņu dēļ».
