Nav jau nekā oriģināla vēlmē sūkstīties par Latvijas televīziju piedāvājumu klāstu.
Nav jau nekā oriģināla vēlmē sūkstīties par Latvijas televīziju piedāvājumu klāstu. Ik pa laikam kāds vienkārši savstarpējās sarunās, nacionālajos laikrakstos, žurnālos vai reģionālajās avīzītēs atļaujas iebilst pret surogātiem, ar kuriem tiek baroti mūsu valsts skatītāji. Diemžēl no tā nekas nemainās. Atliek vien pabrīnīties par TV darboņu biezo ādu pret nesaudzīgo un gauži pamatoto kritiku.
Nezinu, kā jūs, bet es Vecgada vakarā pāri rasolu un vārītu zirņu bļodām mazlietiņ gribēju ielūkoties arī televīzijas piedāvājumā, cerot, ka vismaz naktī, kuru lielākā daļa sabiedrības pavada nomodā, tiks rādīts kaut kas vērā ņemams un interesants. Tādu pārraižu izrādījās bēdīgi maz. Vēl lielāks bija mans pārsteigums, kad, pētot programmu, pēc Jaunā gada sagaidīšanas, nedēļām mainoties, atlika vien secināt, ka tie paši Vecgada raidījumi būs jāskatās vēl un vēl.
Tikpat liels bija mans izbrīns, aģentūras LETA piedāvāto informāciju klāstā atrodot ziņu, kurā LNT Pašreklāmas daļas vadītājs Māris Plūme informē, ka «LNT Vecgada vakara programma ir sasniegusi augstāko reitingu 2001. gadā, apsteidzot pat Rīgas astoņsimtgadei veltītās uguņošanas translācijas panākumus».
Turklāt informācija vēsta, ka «BMF Gallup Media» televīzijas auditorijas pētījumi liecinot – LNT kanāla kopējā auditorija 31. decembra vakarā un naktī no pulksten 18 līdz 5 no rīta bijusi 1 067 000 skatītāju un 2001. gada reitinga rekordu sasniegusi šovprogramma «Sirdsmīļās Monikas jaunais gads», kas pie ekrāniem pulcējusi 32,3 procentu Latvijas iedzīvotāju.
Kas gan man (un noteikti ne vienam vien TV skatītājam) varētu paskaidrot, kāpēc kopš 31. decembra Latvijas iedzīvotājiem pustrakās Monikas jaunais gads jāskatās vēl un vēl, turklāt dažas dienas pat divas reizes – pulksten 19.30 un vēlāk ap pusnakti?
Lai piedod man LNT programmas veidotāji, bet es tiešām nejūtos tik stulba, ka man viens raidījums, lai to saprastu, būtu jānoskatās vismaz reizes desmit. Jāpiebilst, ka šī šovprogramma ar intelektuālismu jau tāpat neizceļas.
Un, pat ja man ārkārtīgi patiktu «Sirdsmīļās Monikas jaunais gads», cik gan reizes es to vēlētos redzēt?
Varbūt LNT, piesaistījuši trešdaļu Latvijas iedzīvotāju, vēlas piespiest to noskatīties arī atlikušajiem (laikam taču arī visiem zīdaiņiem)… Atliek samierināties – izrādās, vecais teiciens par atkārtošanu otrreiz pieviļ. Pie mums stulbajiem atkārto trīsreiz, četrreiz, un gan jau vēl ap Jāņiem arī rādīs Vecgada pārraides.
