Uzskatu, ka aizvadītais gads Latvijai ir bijis veiksmīgs – esam ierobežojuši inflāciju līdz 7 procentiem un starp postsociālistiskajām valstīm šai ziņā esam trešajā vietā, mums ir izdevies realizēt bezdeficīta budžetu.
Uzskatu, ka aizvadītais gads Latvijai ir bijis veiksmīgs – esam ierobežojuši inflāciju līdz 7 procentiem un starp postsociālistiskajām valstīm šai ziņā esam trešajā vietā, mums ir izdevies realizēt bezdeficīta budžetu.
Statistika liecina, ka sākusies tautsaimniecības augšupeja. Īpaša vieta šajā kontekstā jāierāda mūsu nacionālās pašapziņas sfērai lauksaimniecībai. Ar 1998. gadu sāk darboties Lauksaimniecības likums un ar to saistītā subsidēšana. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu subsīdiju apjoms ir audzis gandrīz par 7 miljoniem latu, un ir svarīgi šos līdzekļus iespējami racionālāk sadalīt, lai sekmētu lauksaimniecības uzplaukumu. Protams, bez diskusijām par subsīdiju izmantošanu nevarēs iztikt.
Augsne jāuzlabo
1997. gada nogalē Zemkopības ministrijā tika izstrādāts lauksaimniecībai atvēlēto subsīdiju nolikums, kurā apstiprināts to sadales mehānisms un pasākumi, kam paredzēta subsīdiju nauda.
Pirmais šāds komplekss, kam paredzēti 1,5 miljoni latu, ir augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana, meliorācijas sistēmas sakārtošana, skābo augšņu kaļķošana, lauku organizācijas projektu izstrāde un citi ar agrotehniskiem pasākumiem saistīti darbi.
Jāmodernizē tehnoloģija
Otrais pasākumu komplekss, kam subsīdijās paredzēti 6 miljoni latu, ir lauksaimnieciskās ražošanas tehnoloģiskā attīstība un modernizācija. Sevišķi gribu akcentēt vajadzību atjaunot ražošanas tehnoloģiju, jo ar to mēs varam pazemināt lauksaimniecības produktu pašizmaksu un tādējādi paaugstināt tās konkurētspēju pasaules tirgū.
Ciltslietas un sēklkopība
Nozīmīga daļa subsīdiju daudzuma paredzēta ciltsdarba un sēklkopības attīstībai 6,2 miljoni latu. Manuprāt, šeit nav pietiekami sabalansēts subsīdiju sadalījums starp atsevišķām nozarēm, piemēram, zirgu ganāmpulku selekcijai atvēlēti 55 tūkstoši, bet aitu selekcijai 50 tūkstoši latu. Uzskatu, ka zirgkopības attīstībai (un ne tikai) vajadzētu veltīt lielāku uzmanību. Ceru, ka 1999. gada subsīdiju sadalē šie samēri būs ievērojami loģiskāki.
Produkcija jāuzglabā
Lai attīstītu augstas kvalitātes produkcijas ražošanu un glabāšanu, paredzēts izlietot 1,3 miljonus latu. Domāju, ka vairs neatkārtosies tāda situācija kā pērn, kad vienā dienā tika piegādāts trīsreiz lielāks graudu daudzums nekā 1996. gadā un pārstrādes uzņēmumi izrādījās nespējīgi visu to ātri apstrādāt, uzglabāt, kā arī zemniekiem par graudiem savlaicīgi samaksāt. Šogad subsīdijās paredzēts, ka katram zemniekam, kas varētu uzglabāt tonnu graudu vienu mēnesi, par to samaksās vienu latu vairāk. Piemēram, ja zemnieks uzglabā desmit tonnu trīs mēnešus, viņš jau ir nopelnījis 30 latu klāt. Līdz ar to graudu realizācija būtu daudz racionālāka un varētu izvairīties no nevajadzīgiem sasprindzinājumiem.
Lopi jāārstē
Ļoti svarīgi ir piestrādāt arī pie produkcijas kvalitātes, īpaši tas attiecas uz lopkopības produktiem, tāpēc subsīdijas tiks izmantotas arī veterinārā dienesta attīstībai.
Bioloģiskā lauksaimniecība
Mazliet vairāk nekā viens miljons latu iedalīts netradicionālajām metodēm un lauku vides atbalstam, lai attīstītu bioloģisko lauksaimniecību un alternatīvos nodarbošanās veidus.
Zemniekiem jāmācās
Puse no miljona latu paredzēta zemnieku izglītošanai tam jāpievērš īpaša nozīme, jo nākamgad subsīdijas varēs saņemt tikai izglītoti zemnieki.
Meži jāstāda
Niecīga daļa 105 tūkstoši latu atvēlēta privāto mežu atjaunošanai. Daudzviet pirms zemes atgūšanas vardarbīgi tika izcirsti meži, kuru atjaunošanai šīs subsīdijas paredzētas.
Kredītiem un zivīm
Kredītu garantiju fondam paredzēti 804 tūkstoši latu, zivsaimniecībai 150 tūkstoši, bet negadījumu seku likvidēšanai 100 tūkstoši latu.
Prasiet droši
Tāds kopumā ir subsīdiju izlietošanas projekts, par kura realizēšanu rūpēsies gan Zemkopības, gan Finansu ministrija un, protams, deputāti no Tautsaimniecības un reģionālās attīstības komisijas Saeimā, it īpaši no lauksaimniecības apakškomisijas. Zemniekam, ja viņš vēlas saņemt subsīdijas, jāgriežas sava rajona lauksaimniecības departamentā un nevajag baidīties no daudzajiem dokumentiem, kurus nāksies aizpildīt, jo šajās lietās ir nepieciešama kārtība un drošība, lai subsīdijām paredzētā nauda, kas nāk no nodokļu maksātāju kabatām, tiktu patiešām lietderīgi izmantota.
