Nākamajā gadā valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai – atbalsts lauksaimniekiem pēc būtības – nebūs mazāks par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, informē Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma.
Nākamajā gadā valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai – atbalsts lauksaimniekiem pēc būtības – nebūs mazāks par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, informē Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma.
Daļai lauksaimnieku radusies neizpratne par atsevišķiem nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, tāpēc L.Straujuma skaidro, ka 2006. gadā lauksaimniecības sektors saņems nepieciešamo finansējumu: “Līdz ar Latvijas pievienošanos ES mainījušies valsts budžeta sagatavošanas principi, taču būtība saglabājusies – lauksaimnieku subsīdijām jāparedz 2,5 procenti no pamatbudžeta izdevumiem.” Valsts budžeta līdzekļu plānošana ES fondu maksājumu nodrošināšanai kopš 2004. gada sākuma principiāli mainījusies, jo visi ES fondu maksājumi pašlaik tiek paredzēti kā budžeta izdevumi un izmaksāti lauksaimniekiem.
Pievienošanās līgumā minētie papildu valsts tiešie maksājumi nav obligāti, tomēr regulāri tiek piešķirti, turklāt arī tie uzskatāmi par valsts atbalstu. Kopā ar šiem maksājumiem 2006. gadā subsīdijas sasniegs 2,75 procentus no pamatbudžeta. “Jāņem vērā arī tas, ka 2006. gada budžeta projektā pie prioritāriem pasākumiem iekļauts finansējums biodegvielas programmas realizācijai (3,7 miljoni latu), savukārt lauku konsultantu darba atalgošanai paredzēti 1,4 miljoni latu, kas pēc būtības arī ir atbalsts lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem,” teic ZM valsts sekretāre. Viņa norāda, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma mērķis ir noteikt principus lauksaimnieku atbalstam, nevis burtiski paredzēt subsīdiju programmas apmērus katram gadam, jo Latvijas lauksaimniecības atbalstu var analizēt tikai ES kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedru sapulcē pagājušajā piektdienā lauksaimnieki vienojās aicināt valdību nodrošināt Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pildīšanu. LOSP valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze uzsver: “Ja likumā tā noteikts, tad nosacījumi jāpilda. Lai nesarežģītu valdībai darbu, mēs nākam pretī un esam ar mieru atlikušo subsīdiju summu gaidīt līdz pirmajiem budžeta grozījumiem.” Prasot palielināt lauksaimniecībai paredzēto naudu pašreiz, tiek kaitēts zemniekiem, jo tādā gadījumā subsīdijas varētu tikt apstiprinātas tikai nākamā gada aprīlī, domā LOSP valdes locekle Rita Sīle.
Papildu līdzekļu piešķiršanas gadījumā lauksaimnieki izteica priekšlikumu tos novirzīt investīciju atbalsta palielināšanai lauksaimnieciskajai ražošanai.
Nākamā gada nacionālajām lauksaimniecības subsīdijām ZM plānojusi atvēlēt tikpat lielu summu kā šogad – 29,83 miljonus latu – lai gan, ievērojot likumdošanu, pēc LOSP biedru domām, šai summai būtu jāsasniedz aptuveni 53 miljoni.
