Redakcija saņēmusi Jāņa Čakstes bulvāra 9. nama iedzīvotāja Borisa Dambovska sūdzību, ka pēc uzņēmumam KULK piederošās viesnīcas autostāvvietas paplašināšanas, kas notika pērn, ir likvidēts gājēju celiņš, kas savienoja Čakstes bulvāri un Lielo ielu.
“Tagad, kamēr sauss, gan uz Čakstes bulvāra 9. māju, gan uz Uzvaras ielas 2. māju vēl var iziet pa iemītām taciņām. Taču vēlāk būs dubļi. Neizskatās labi šī vieta, turklāt tā atrodas tieši pretī Čakstes piemineklim,” pukojas B.Dambovskis. Viņš piebilst, ka vēl aizvien šajā vietā mētājas savulaik uzstādīta zīme “Gājēju ceļš”.
Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” informē, ka teritorijas starp Čakstes bulvāri, Lielo un Uzvaras ielu, kur agrāk bija gājēju celiņš, ir jaukta statusa kopīpašumi, juridisku un fizisku personu īpašumi. Pašvaldības funkcijās nav noteiktas tiesības vai pienākums veikt fizisku vai juridisku personu piederošā nekustamā īpašuma izbūvi, uzturēšanu un labiekārtošanu. Pašvaldības iestādes atbildē uzsvērts: “Gājēju celiņu nav iespējams izbūvēt, jo šajā vietā nav atbilstošas pašvaldībai piederošas teritorijas. Savukārt demontētās ceļa zīmes tiks nogādātas vietā.”
Agrākais Jelgavas mērs un vēlāk Zemes komisijas vadītājs Uldis Ivans teic, ka padomju laikos gājēju celiņi tika izveidoti tā, lai iešana būtu taisnāka. Turpretī mūsdienās kapitālismā nākas rēķināties ar vecajām privātīpašumu robežām. Par to, vai pašvaldība varētu atpirkt sabiedrības interesēm nepieciešamu privātu zemes gabalu, U.Ivans teic, ka diemžēl saistībā ar gājēju celiņu ierīkošanu tādas iespējas nav. Viņš ievērojis, ka arī Briselē ne visur var iziet pa taisno un ir jāievēro privātīpašnieku intereses. “Man māte ir stāstījusi, ka agrāk arī pie Jelgavas autoostas bija sētas un katrs nevarēja staigāt, kā ienāk prātā,” piebilst U.Ivans.
