Skudras «pasaka priekšā», kad jāurbj bērzi.
Šogad agrāk sācies gan pavasaris, gan arī sulu laiks. Tie, kam bērzu un kļavu sulas tecināšana ir rūpals, ar savu preci Jelgavas un Rīgas tirgū bija redzami jau pagājušajās brīvdienās, taču citviet laucinieki vēl tikai taisās urbt.
Šajā saulainajā nedēļā gan pie ciemiem un mazdārziņu sabiedrībām pilsētas nomalē, gan pie lauku viensētām «Ziņas» manīja ieurbtus bērzus, kuriem līdzās novietoti plēves maisi un dažādi trauki sulas vākšanai.
Kļavu tecināšanu «noķert» grūtāk
«Esmu novērojis, ka bērzi jāurbj tad, kad skudru pūžņi kļūst brūni. Ziemā tie noklāti ar skujām, bet pavasarī dienas vidū skudras izlien augšpusē. Ar savu tumši brūno ķermeni piesaistot saules starus, tās cenšas pūzni sasildīt,» stāsta Valgundes pagasta Tīģersmaidu saimnieks Gints Ķezberis. «Kļavu urbšanai gan tad jau nedēļu par vēlu,» valgundnieks smaidot norāda uz kļavu, no kuras urbuma sula tek pavisam maz. Viņa ieurbtais bērzs dod 30 litru sulas diennaktī.
Sīvais bērzs aiztaisīts
Apmēram līdzīga sulas raža šonedēļ bija arī Jaunsvirlaukas pagastā pie Mežciema, kā arī Glūdas pagastā pie Viesturciema, kur mežā «Ziņas» novēroja kukaiņu lielāku aktivitāti. Daudzviet tie bija iekrituši vaļējos sulas traukos. Turpretī klajākā mežmalā pie Tīģersmaidiem G.Ķezberis atzina, ka naktī satecējušajā sulā kukaiņu nav nemaz.
Tīģersmaidu saimnieks spriež, ka sulas tecināšanā diezgan svarīga ir koka atrašanās vieta. Vienam sula var būt salda, citam turpretī sīva. Sīvuma dēļ viņš šopavasar vienā bērzā urbumu aiztaisījis ciet. Valgundnieks piebilst, ka sulu svarīgi turēt pilnos traukos, citādi tā ieskābst. «Gribētu pamēģināt sulu glabāt pēc sentēvu metodes koka mucā, kā vāku uzsējot virsū miežus.»
Ar dabas veltēm tomēr uzmanīgi
LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Daina Kārkliņa aicina bērzu un kļavu sulu dzert svaigu. «Sulas lieliski iztīra nieres un aknas no liekiem sārņiem, toksīniem. Dienā izdzert divus litrus nebūs par daudz,» mudina D.Kārkliņa. Profesore ieteic bērzu un kļavu sulu atspirdzinājumam dzert arī vasarā. «Arī pēc ilgākas uzglabāšanas tās būs veselīgākas nekā saldinātās un gāzētās limonādes,» teic D.Kārkliņa.
Runājot par dabas veltēm pavasarī, profesore piebilst, ka veselīga, vitamīniem bagāta ir sula vai salāti, ko var pagatavot no kosas, virzas, gārsas, nātres un citām zālītēm, kas dažviet jau izlīdušas no zemes. «Tikai tā jālieto samērīgi, piemēram, ēdamkaroti dienā. Dzerot glāzēm, cilvēkiem, kas tādu agrāk nav dzēruši, var uznākt slikta dūša, jo organisms to ne vienmēr ņem pretī,» brīdina profesore.
Agrāk sulas lielos apjomos tecināja Mežciemā
Jelgavas apkārtnē nav zemnieku saimniecību vai citu uzņēmumu, kuri ar bērzu vai kļavu sulas tecināšanu nodarbotos lielākos apjomos. Mežciemnieki stāsta, ka padomju laikos sula tonnām tirgošanai tecināta Jelgavas Mežrūpniecības saimniecībā. Turpretī citviet Latvijā maziem un vidējiem uzņēmumiem tas ir bizness. Šopavasar ar bērzu sulu Anglijas tirgū sekmīgi startējis Smiltenes uzņēmums «Kainaiži». Angļi to pērk sasaldētu, kas, kā uzsver profesore D.Kārkliņa, ir pats vēlamākais bērzu sulas uzglabāšanas veids.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) bērzu un kļavu sulu bez kādām formalitātēm atļauj tirgot nelielos apjomos – līdz 300 kilogramiem gadā. Ja daudzums lielāks, jāreģistrējas PVD kā augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumam. ◆
