Lietuvietis Kēstutis Fedirka Jelgavā ierīkojis sulu spiestuvi.
“Lietuvā mums ir divi cehi – Mažeiķos un Šauļos. Ievērojām, ka uz Mažeiķiem pie mums brauc ļoti daudz cilvēku no Saldus. Tā kā apmēram puse klientu bija no Latvijas, izdomājām pamēģināt, kā mums ies šeit,” stāsta sulu spiestuves “Ābolu mājas” saimnieks Kēstutis Fedirka. Viņš, sākoties ābolu sezonai, jelgavniekiem un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem spiestuvē Dobeles šosejā piedāvā īsā laikā pašu audzētus ābolus pārvērst veselīgā sulā, kurā ir maksimāli saglabāti vitamīni.
Veselīgi un garšīgi
Sulu spiešanai Kēstutis Fedirka pievērsies, sākot vairāk domāt par savu un ģimenes veselību, izvairoties no konservantiem pārtikā. “Ģimenē esam četri cilvēki. Gadā patērējam vismaz 200–300, pat 400 litru sulas, bērniem ļoti garšo. Finanšu iespējas bija, nolēmu pamēģināt,” par biznesu, kas sākts pirms sešiem gadiem, stāsta Kēstutis. “Veikalos dabīgas sulas praktiski nav nopērkamas. Taču šī nav tikai sula – tā nāk no augļiem un dārzeņiem, ko paši esat izaudzējuši. Cilvēki pie mums var kļūt par māksliniekiem – tāpat kā gleznotājs glezno vai fotogrāfs fotografē, ikviens var pagatavot sev tādu sulu, kas vislabāk garšo,” stāsta Kēstutis Fedirka. Svarīgi, lai āboli nebūtu mīksti, ka tos var saspiest, turklāt tos iespējams kombinēt ar citiem labumiem – ogām, ķirbjiem, kabačiem, apelsīniem, burkāniem, ingveru. Ābolu un citu augļu, ogu vai dārzeņu attiecībai nevajadzētu būt lielākai par pieci pret viens. Sulas iekārta gan nav piemērota plūmēm, cidonijām un bietēm.
Saņemot ābolus, tie tiek nomazgāti ar augstspiediena ūdens strūklu. Pēc tam āboli nonāk smalcinātājā un iegūtā masa tiek nospiesta ar lenšu presi, sula filtrēta. Svaigi spiesto sulu karsē līdz 80 grādu temperatūrai un iepilda maisos ar iebūvētu krāniņu. No aptuveni 100 kilogramiem ābolu var iegūt apmēram 70 litru sulas, un tas ir vairāk, nekā parasti iegūst citās sulu spiedēs. “Daudzi no tiem, kas pie mums atbrauc, ieraugot, cik sulas iegūts, dodas uz bankomātu pēc naudas. Viņi tam netic,” nosmaida Kēstutis.
No ābola līdz pakai – 15 minūtēs
Jaudīgāku iekārtu par to, kas atvesta līdzi no Lietuvas, Kēstutis Latvijā nezina. Viņš izmanto jaunāko, rentablāko un efektīvāko tehnoloģiju, nomainot spiešanu ar maisiem un centrifūgu uz modernu pneimatisku presi. “Galvenā šīs tehnoloģijas priekšrocība ir lielais iegūstamās sulas daudzums un ātrums, kādā tas tiek paveikts,” stāsta Kēstutis Fedirka. Viens klients parasti tiek apkalpots līdz 15 minūtēm ilgā laikā – no simts kilogramiem ābolu sula tiek izspiesta aptuveni 12 minūtēs. Procesā darbinieki āboliem pat nepieskaras – no maisa tie uzreiz nonāk tvertnē, kur āboli tiek nomazgāti, tāpat rotējošā preses lente tiek pastāvīgi mazgāta ar augstu spiedienu, tādēļ tā vienmēr ir tīra.
Apkalpošanas ātrumu, tīrību un lielo iegūtās sulas daudzumu novērtējuši arī pirmie klienti. “Izcilas iekārtas! Nenojautu, ka šeit būs tāda tehnika un pašam neko nevajadzēs darīt. Kādreiz pats sēdēju, spiedu, pēc tam nezini, kur likt pārpalikumus. Bet te viss tīrs un kārtīgs,” priecājas pēc sulas atbraukušais Jurijs. Arī par to, kas no āboliem palicis pāri, ir padomāts – pārpalikumi tiek nodoti enerģijas ražošanai. Iegūtā sula uzreiz tiek sapildīta plastikāta maisos ar krāniņu. Tie ir piemēroti karstu sulu pildīšanai un pasargā tās no skābekļa piekļūšanas. Līdz ar to tiek pagarināts sulu derīguma termiņš. Kā stāsta Kēstutis Fedirka, neatvērtu iepakojumu var glabāt līdz pat 24 mēnešiem, atvērtu to var tukšot mēnesi. Ja sula tiek uzglabāta ledusskapī, tā nesaskābst pat divus mēnešus. Turklāt iepakojums aizņem mazāk vietas nekā stikla burkas vai pudeles, pēc izlietošanas to var pārstrādāt.
Iemīlējis Latviju
Lai gan sulu spiešana ir sezonāla nodarbošanās, karstākajā laikā tā norit visu diennakti. Sadalot astoņu stundu darbadienās, divi mēneši izstiepjas līdz pat pusgadam. Taču par tā izdevīgumu varēšot spriest pēc laika, teic Kēstutis, jo iegādātās iekārtas sevi atpelnīs tikai pēc vairākiem gadiem. Viņš ir apņēmīgs arī nākamgad atgriezties Latvijā.
Ikdienā Kēstutis Fedirka ir fotogrāfs, ar viņa darbiem iznākuši vairāki fotoalbumi. “Latvija man nav sveša. Esmu piedzimis vietā, kur saskaras Lietuva un Latvija, vēsturiskajā baltu zemē. No mazām dienām, ceļojot pa Latviju, esmu par to priecājies. Tas arī iedvesmoja parādīt Latvijas tautai to skaistumu, kuru visbiežāk neredzam, staigājot pa mums ierastām takām,” Kēstutis raksta fotoalbumā “Skaista ir Latvija”, kurā apkopotas no putna lidojuma uzņemtas bildes. Viņa albumi ir dāvināti arī mūsu valsts prezidentiem.
