Šīsdienas gaviļniekus raksturo gan kā vīrišķīgus un intelektuālus, gan arī kompleksu plosītus.
Šodien, 14. februārī, vārda svētkus atzīmē 3094 Valentīni. No tiem 3047 dzīvo Latvijā, bet 47 dzīvesvietu reģistrējuši ārzemēs, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra dati.Visvairāk Latvijas Valentīnu dzīvo Rīgā (1176) un tās rajonā (203), kā arī Daugavpilī (239) un Liepājā (113), savukārt vismazāk – Limbažu (17), Kuldīgas (10) un Ventspils rajonā (8). Ārzemēs Latvijai piederīgie šā vārda īpašnieki visvairāk sastopami ASV – desmit, Baltkrievijā un Kanādā pa sešiem, bet Francijā un Lielbritānijā – pa pieciem.Iedzīvotāju reģistra dati liecina, ka šogad līdz 12. februārim pasaulē nācis viens Valentīns, kura piedzimšana reģistrēta Ludzas rajonā. Pēc Gunnara Treimaņa 2002. gadā izdotās grāmatas «Vārdu noslēpumi» personvārdu raksturojuma, Valentīnus iedala divos tipos. Pirmais ir «vīrišķīgs, intelektuāls, ar skepsi un skaudrumu apveltīts. Iznesīgs un modes vergs. Viņu vidū ir labi ķirurgi, aktieri, dabas pētnieki». Savukārt otro Valentīnu «plosa kompleksi. Viņš nemāk atrast kontaktu ar cilvēkiem. Kaut arī uzskatos ir principiāls un godīgs. Zināms aizdomīgums traucē labi sāktos kontaktus. Tikai izretis Valentīns ļauj vaļu romantiskām aušībām. Nevar neatzīt viņa vērienīgumu. Taču nevajag raustīt lauvu aiz ūsām – un to tomēr dara…»Gadu gaitā Valentīndienas tradīcijas dažādās valstīs un apgabalos veidojušās dažādi. Anglijā kopš 1476. gada svin «Valentīna pāru dienu», kas ar lozēšanu saved kopā jauniešus, turpretī Vācijā un Austrijā Valentīna dienu sākuši svinēt tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Latvijā šie svētki kļuva populāri pēc neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados.
