No 1. novembra stājas spēkā Dzīvnieku barības aprites likums.
No 1. novembra stājas spēkā Dzīvnieku barības aprites likums. Tā mērķis ir panākt, lai ar dzīvnieku barības apriti – ražošanu, iepakošanu, izplatīšanu, uzglabāšanu, tirgošanu, eksportu un importu – saistītās fiziskās un juridiskās personas sniegtu cilvēka un dzīvnieku veselībai un apkārtējai videi drošus pakalpojumus.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis uzsver, ka likuma stāšanās spēkā ir cieši saistīta ar Dzīvnieku barības izplatītāju reģistra izveidi. Paredzēts, ka reģistrācija varētu sākties ne agrāk kā nākamā gada 1. janvārī, kad būs stājušies spēkā attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kas pašlaik vēl ir izskatīšanā, kā arī Zemkopības ministrijas un PVD izstrādātās instrukcijas. «Tad, līdzīgi, kā tas bija, stājoties spēkā Pārtikas aprites uzraudzības likumam, dzīvnieku barības apritē iesaistīto uzņēmumu pārstāvjus, kas vēl nav reģistrējušies, aicināsim uz semināru, lai iepazīstinātu ar jaunā likuma prasībām,» atzīst A.Žilvinskis.
Varēs reģistrēt vai atzīt
PVD teritoriālajās pārvaldēs būs jāreģistrējas visos barības aprites posmos iesaistītajām fiziskajām un juridiskajām personām – ražotājiem, iepakotājiem, uzglabātājiem, izplatītājiem un tirgotājiem –, kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu un importu. Par fizisku personu tiek uzskatīts, piemēram, veterinārārsts, kuram ir sava privātprakse.
Speciāla reģistra vēl nav, taču arī pašlaik PVD pastāv dzīvnieku barības ražotāju uzskaite un uzraudzība. Pēc PVD Jelgavas pārvaldes datiem, Jelgavas rajonā reģistrēti trīs dzīvnieku barības ražotājuzņēmumi: SIA «Kripto» Zaļenieku pagastā, zemnieku saimniecība «Dailes» Cenu pagastā un zemnieku saimniecība «Ģinguļi» Sidrabenes pagastā.
A.Žilvinskis skaidro, ka likums paredz uzņēmumus reģistrēt vai atzīt. Atzīšana būs obligāta prasība eksportētājuzņēmumiem, bet, lai darbotos vietējā tirgū, pietiks ar uzņēmuma reģistrāciju.
Lai uzņēmums tiktu atzīts, ražotājiem tajā būs jāievieš paškontroles sistēma, jābūt arī atsevišķām telpām izejvielu glabāšanai, ražošanai un fasēšanai, bet ar ražošanu jānodarbojas speciāli apmācītiem cilvēkiem. Paškontroles sistēma uzņēmumā nozīmē, ka jābūt identificētiem ražošanas kritiskajiem punktiem, kuros var rasties piesārņojums. Jābūt aprakstītai procedūrai, kā šie punkti tiks uzraudzīti un kādi pasākumi tiks veikti, lai piesārņojumu novērstu. Tā kā parasti ražotnēs viens no kritiskajiem punktiem ir noliktavas un izejvielu pieņemšana, uzņēmumos jābūt atsevišķām telpām, kur glabāt izejvielas, piedevas un premiksus (barības piedevas vai vairāku barības piedevu maisījumi ar papildvielu, kas paredzēti barības maisījumu ražošanai). Noliktavās jābūt veiktiem dezinfekcijas un deratizācijas pasākumiem. Bet, lai varētu ražot ārstniecisko vai diētisko barību, būs jāsaņem speciāla atļauja.
Sevišķa uzmanība tiks pievērsta uzņēmumiem, kas ražo barību produktīvajiem dzīvniekiem (no kuriem iegūst cilvēka uzturam paredzētu pārtiku). Atsevišķi tiks apskatīti barības ražotāji mīļdzīvniekiem un kažokzvēriem. Jau pašlaik spēkā ir noteikumi, kas paredz, ja uzņēmums ražo barību gan produktīvajiem, gan mīļdzīvniekiem, ir jābūt atsevišķām ražošanas līnijām, kuru telpām jābūt atdalītām.
Turklāt, lai novērstu dzīvnieku saslimšanu ar govju sūkļveida encefalopātiju, produktīvo dzīvnieku barībā nedrīkst būt dzīvnieku izcelsmes proteīns.
Arī zemniekiem jāreģistrējas
Turpmāk jāreģistrējas būs arī tām zemnieku un piemājas saimniecībām, kas pašizgatavotajai barībai pievieno premiksus, mikroelementus vai dzīvniekiem izbaro vitaminizētu barību. Ja saimniecība dzīvnieku barību arī izplata, tai būs nepieciešams iziet atzīšanas procesu.
Likums noteic, ka nefasēta barība ir saknes, graudi, melase un graizījumi, turpretī pārējiem barības līdzekļiem jābūt stingri noteiktos un marķētos iepakojumos. Ja iepakojums būs atvērts, to nerīkstēs pārbērt citā, bet barība jāuzglabā tikai oriģinālajā iepakojumā. Lai novērstu grauzēju piekļūšanu, atvērto barības iepakojumu varēs ievietot, piemēram, dzelzs mucā. Jau pašlaik ir spēkā noteikumi, kas par šāda veida uzglabāšanas pārkāpumiem paredz sodus līdz pat barības izplatīšanas apturēšanai.
Turklāt visām zemnieku saimniecībām, SIA vai cita veida uzņēmējsabiedrībām, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu gaļas un piena ieguvei, šķirnes vai savvaļas dzīvnieku audzēšanu, to barības tirdzniecību, izplatīšanu, uzglabāšanu vai citiem ar dzīvnieku barību saistītiem darbības veidiem, būs jāuzskaita dzīvnieku barības piegādātājfirmas. Katrā saimniecībā vajadzēs būt sarakstam, kurā precīzi norādīti firmu nosaukumi un adreses.
Kontrolē eksportu
Dzīvnieku barības fasēšana un marķēšana varēs notikt tikai speciālos uzņēmumos. Pašreiz spēkā esošie noteikumi pieļauj veikalos pircēja klātbūtnē iesvērt un no lieliem iepakojumiem tirgot mīļdzīvnieku barību ar nosacījumu, ja netiek radīti putekļi. A.Žilvinskis atzīst, ka, iespējams, šie noteikumi paliks spēkā arī turpmāk.
Reģistrēties vajadzēs arī dzīvnieku barības izplatītājfirmām. Tām būs jāatrāda gan telpas, kurās barību uzglabā, gan veikalu telpas, kurās to tirgo. Ja barību neražo paši – no kādiem uzņēmumiem to saņem, bet, ja uzņēmums nodarbojas ar izbraukuma tirdzniecību, PVD būs jāreģistrē arī transporta līdzeklis.
Visstingrākās prasības likums paredz eksporta uzņēmumiem. Bez atzīšanas un paškontroles sistēmas PVD inspektori regulāri ņems monitoringa paraugus. Ir vajadzīga arī atļauja izejvielu ievešanai no ārvalstīm. Katra eksporta krava gan tagad, gan turpmāk tiks laboratoriski izmeklēta atzītā veterinārajā laboratorijā. Pēc analīžu atbilstības nekaitīguma kritērijiem PVD inspektors katrai kravai izraksta eksporta sertifikātu. Transporta līdzekļiem jābūt dezinficētiem un reģistrētiem.
«Sarežģīta, bet vajadzīga procedūra. Reģistrācija paredzēta katrā dzīvnieku barības aprites posmā, lai varētu pilnībā kontrolēt, kā tiek pildīti normatīvie akti,» atzīst PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs.
A.Žilvinskis uzsver, ka reģistrācijas izmaksas nebūšot tik lielas, kā nereti iedomājas ražotāji. Kā piemēru viņš min, ka pārtikas apritē iesaistītam uzņēmumam reģistrācijas apliecības iegūšanas procedūra izmaksā piecus latus. Arī pārtikas ražotājuzņēmumiem atzīšanas process vēl ir priekšā un varētu sākties nākamā gada martā vai aprīlī.
Kā dunča dūriens mugurā
SIA «Kripto» īpašnieks Jānis Brunavs jau iesniedzis pārreģistrācijas dokumentus PVD. Tas viņam izmaksājis 50 latu. Īpašnieks ir neizpratnē, kādas likuma prasības piemēros viņa uzņēmumam, kas neražo pamatbarību, bet kaltē subproduktus, iegūstot delikateses jeb spēļmantiņas suņiem. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, galvenokārt uz Vāciju. «Prasības nepārtraukti palielinās, un par atbilstību Eiropas standartiem cīnāmies jau visu šo gadu. Izmeklējumi, ražotnes apskate – prasības ir ļoti stingras un grūti izpildāmas. Traucē arī birokrātiskais piegājiens, mūs, uzņēmējus, burtiski spiež no visām pusēm. Izmaiņas skar arī iepakojumu – katrai partijai jābūt viena tipa uzlīmēm. Taču būtiskākā problēma ir līdzekļu, ko varētu ieguldīt ražošanas modernizācijā, trūkums,» atzīst uzņēmējs.
Suņu barības «Kārums» ražotājs, zemnieku saimniecības «Ģinguļi» īpašnieks Roberts Arājs likuma stāšanos spēkā raksturo īsi: tas uzņēmējiem ir kā dunča dūriens mugurā. Nedaudz apdomājies, uzņēmējs gan atzīst, ka likums pats par sevi neesot slikts, taču, kamēr nonāks līdz ierēdņiem, tas tiks vēl trīs četras reizes pastiprināts. Viņš uzskata, ka likums neveicinās attīstību, toties veicinās fiktīvu dokumentu atrādīšanu. «Lieli līdzekļi būs jāveltī mazsvarīgām lietām, lai radītu pārbaudītājiem pievilcīgu ainu. Mēs iztiekam tikai no tā, ko saražojam, nav mums lielu ārvalstu investīciju. Eiropas ražotāji strādā jau 50 gadu, mēs – tikai četrus. Jauninājumus varam ieviest aptuveni gada laikā, taču inspektori to prasa izdarīt vienā divos mēnešos,» stāsta R.Arājs. Viņš ir neizpratnē par prasību strādniekiem suņu barību fasēt ventilējamā telpā respiratoros un gumijas cimdos, it kā fasētu indi, lai gan barības sastāvā ir kvieši, kukurūza, soja… Jābūt arī žurnālam, kurā reģistrēta netīro halātu maiņa. «Tad jau arī saimniekam, sunim berot barību trauciņā, jāvelk aizsarglīdzekļi,» viņš smejas. «Ģinguļu» saimnieks uzskata, ka, aizliedzot veikalos iesvērt no lieliem iepakojumiem pircēju klātbūtnē, tiktu lobētas ārvalstu firmas. Vietējiem ražotājiem tas prasītu papildu ieguldījumus, tādēļ sadārdzinātos mazie fasējumi, par kuriem vairāk būtu jāmaksā pircējam. Viņa uzņēmums ir gatavs sākt barību fasēt, un fasētava ir jau reģistrēta.
