Vecpilsētas galerijā «Suņa taka» vakar tika atklāta Vernera Lazdāna personālizstāde «Draugi», ko jelgavnieki varēs iepazīt līdz 12. februārim. Apzīmējums «personālizstāde» kādam varbūt šķitīs pārlieku pretenciozs notikumam, kurā aplūkojamas tikai piecas mākslinieka gleznas. Taču mākslā kvantitāte nebūt nav noteicošais rādītājs. Ar caurspīdīgu, brīvu triepienu gleznotie ekspresīvie V.Lazdāna darbi ir pietiekami jaudīgi un atraisīti formā, lai aizpildītu nelielās galerijas telpu.Jelgavā V.Lazdāna darbi agrāk nav redzēti («Draugi» ir pirmā mākslinieka izstāde ārpus Rīgas), tāpēc «Suņa takas» galeristiem Ilonai un Ilmāram Drīliņiem sākotnēji bijusi doma izstādīt vairāk gleznu, tomēr mākslinieks iebildis, jo svarīgi, kā šie darbi eksponējas konkrētajā telpā.V.Lazdāns Latvijas Mākslas akadēmijā vispirms mācījies Dizaina nodaļā, bet maģistrantūru 2000. gadā beidzis Glezniecības nodaļā – profesora Roberta Muža meistardarbnīcā. Arī pašlaik strādā gan grafiskajā dizainā, gan glezniecībā. Lai gan ar mākslu V.Lazdāns nodarbojas jau vairāk nekā divdesmit gadu, līdz iepriekšējos pāris gados Rīgas galerijā «Alma» sarīkotajām izstādēm «Cilvēks – Pipars» un «Kaimiņi» bijis zināms visai šaurā profesionāļu lokā. Personālizstādes «Almā» piedzīvoja plašu rezonansi, un V.Lazdāns izpelnījās kritiķu ievērību, kas uzskata mākslinieku par vienu no pasaules «jaunā viļņa» pārstāvjiem. Tiek izmantota latviešu glezniecībai īpatnēja tehnika «alla prima», kad krāsujauc tieši uz audekla. Kritiķi V.Lazdāna daiļrades manieri salīdzina ar angļu gleznotāja Glena Brauna rokrakstu, bet latviešu mākslinieks šādai tehnikai pievērsies neapzināti.Izstādē «Draugi» redzami mākslinieka jaunākie darbi – gleznas, kas tapušas kopš «Kaimiņiem» – pērnā septembra izstādes galerijā «Alma». Gleznu īpatno tēlu ikonogrāfija meklējama visdažādākajās vietās – gan dabā, gan mitoloģijā, gan popkultūrā. Autors neintelektualizē, bet aicina noticēt emocionāli piesātinātai, dzīvai un pirmreizējai pasaulei.
