Sesavas pagasta zemnieki Inese un Almants Bartuševici, nebūdami nevienas zemnieku organizācijas biedri, šomēnes piedalījušies divu zemnieku pašpārvaldes organizāciju – Latvijas Zemnieku federācijas un Zemnieku saeimas – kongresos.
Sesavas pagasta zemnieki Inese un Almants Bartuševici, nebūdami nevienas
zemnieku organizācijas biedri, šomēnes piedalījušies divu zemnieku pašpārvaldes organizāciju – Latvijas Zemnieku federācijas un Zemnieku saeimas – kongresos. Par šiem saietiem viņiem ir savs viedoklis.
Inese Bartuševica nepiekrīt tam, ka Latvijas Zemnieku federācijas kongress bija vāji organizēts. Tieši otrādi, zemnieki vispirms savas problēmas izrunāja rajonos. Var teikt, ka debates nebija spēcīgas, taču, viņasprāt, kongresos galvenais ir organizāciju darbības programma, referāti, atskaite par padarīto un nākotnē darāmo. Salīdzinot abu organizāciju darbības programmas, zemniecei tās šķiet vienādas.
Pelēkā vai oranžā Zemnieku saeima?
Iepriekšējos gados Zemnieku saeimas saieti bijuši ļoti koši. Tajos plaši tikusi pārstāvēta gan valdība, gan deputāti, arī paši zemnieki. Šogad zālē sēdošie cilvēki likās pelēki, drūmi, nomākti. Runas teica Andris Šķēle, Valters Bruss un citi, bet debašu praktiski nebija. Tika nolasīti gatavi lēmumi, par kuriem atlika tikai nobalsot. Nedzirdēju apspriežam jautājumus par zemniecību, jo lielākoties tika runāts par Eiropas Savienību. Paši zemnieki bija kūtri, un man šķita, ka viņiem vispār nav problēmu. Ikviens runātājs uzstāšanos sāka ar gaismas pils – Nacionālās bibliotēkas – pieminēšanu, atceras Inese. Daudziem, arī Jelgavas puses, zemniekiem runas šķita tik nepārliecinošas, ka viņi cēlās kājās un brauca prom. Bartuševici Zemnieku saeimu raksturo īsi: mākslīgi radīta organizācija, «Lauku Avīzes» atbalsta pulciņš, elitārs klubiņš un Tautas partijas ideju nesēji.
Par Zemnieku saeimas sasniegumu – zemnieku atteikšanos rudenī pārdot graudus par cenu, kas zemāka par 65 latiem tonnā, – I.Bartuševica teic, ka tas ir tikai atsevišķu saimnieku, kuriem bija nauda, par ko rudenī apsēt laukus un iegādāties minerālmēslus, panākums. Lielākoties, zemnieki no bankām nevar saņemt aizdevumus un izmantot tos kā apgrozāmos līdzekļus. Viņasprāt, jārunā par to, ka valstī ir deformēts graudu tirgus un nedarbojas intervences mehānisms.
Runāju čīkstuļu un nīkuļu vārdā
Sesavas zemniece nepieder pie pasīvajiem klausītājiem. Viņas uzstāšanās bija gana asa un izpelnījās premjera Andra Šķēles atbildes runu. Kāpēc tā?
– Kopš Andris Šķēle ir premjers, jau no viņa pirmās Jaungada uzrunas tautai, mēs dzirdam tikai par negludinātām biksēm un nīkuļiem. Tad nu es uzdrošinājos runāt šo čīkstuļu un nīkuļu vārdā, – teic Inese.
«Desmit gadu laikā, apvainojot tautu nedarīšanā, gaušanās, raudāšanā, Latvijas Republikas Saeima un valdība nav radījusi tādu likumdošanu, lai varētu attīstīties mazais bizness, nevis nelikumīgas firmas,» tas ir citāts no Ineses runas Bulduros. Ar to viņa domā deviņdesmito gadu sākumā realizēto valdības politiku mazā un vidējā biznesa izveidei – «Lata International» dibināšanu, kā arī «Sampo» un «Valmet» tehnikas līzingu. Kas no tā iznāca, nevienam nav jāatgādina. Toreiz valdība solīja, ka Latvija būs agrāra valsts, bet tagad apgalvo, ka laukos paliks pieci vai septiņi procenti strādājošo. Almants Bartuševics piebilst, ka līdz šim viņu ģimene atsaukusies uz visiem valdības aicinājumiem. Taču tagad Inese baidās pirkt teli, jo, kārtējo reizi mainoties nostādnēm lauksaimniecībā, nepaspēs sagaidīt, kad to varēs sākt slaukt. Bartuševici vairs netic valdības projektu ilglaicībai.
Zemnieki nevar iztikt bez valdības atbalsta
– Latvijā suņi ej, bet karavāna iet tālāk. Kad valdībai jāaizstāv cukurbiešu kvotas Eiropas priekšā, tad mēs esam daži desmiti, taču, kad jāceļ gaismas pils, vajadzīga arī zemnieku līdzdalība, –Sesavas zemniece atkārto no kongresa tribīnes teikto. Pesimisms zemnieku vidū, saimniekuprāt, valda tāpēc, ka valdība runā monologā un neieklausās tautā. Ne tikai zemniekos, tā nedzird arī citu ražošanas nozaru pārstāvjus. Var nepatikt atsevišķas personības, taču Inese ir par visu zemnieku organizāciju apvienošanos. Savukārt Almants domā, ka tās vienas, bez valdības atbalsta neko nespēs izdarīt, lai situācija lauksaimniecības nozarē uzlabotos.
Viesojoties Jelgavā un tiekoties ar Jelgavas, Dobeles un Bauskas zemniekiem, zemkopības ministrs Aigars Kalvītis teicis, ka cukurbiešu nozare Latvijā esot slima. Inese, kas arī pati ir cukurbiešu audzētāja, tam nepiekrīt, jo uzskata, ka tā bija viena no pirmajām nozarēm, kas izveidoja audzētāju asociāciju, sakārtoja jautājumus par kreditēšanu, tehniku un minerālmēslu iegādi. Tā bija vienīgā nozare, kurā zemnieki guva peļņu. Kā tā var būt slima, ja, piemēram, cukurbiešu audzētājs no Vilces pagasta Arnis Kancers ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem rajonā? Bet par to, ka desmit gadu laikā nav sakārtota muita, cukura importa un eksporta jautājumi, jāatbild valdībai.
Redakcijas piebilde.
Gaidīsim arī citu zemnieku viedokļus!
