Veselības aprūpē pēdējo dienu laikā sabiedrību «iepriecinājuši» pāris nepatīkamu skaitļu – dažos gados slimnīcu skaits saruks no 59 līdz… 24.Vai daļā šo iestāžu personālam sācies garlaicības periods, varbūt tauta sākusi dzīvot veselīgāk? Nekā! Starptautiskie finanšu «pestītāji» joprojām iedegušies uz drakonisku tēriņu mazināšanu, un tas, domājams, tiks īstenots ne vien uz drošības un izglītības, bet arī veselības rēķina.Ciktāl varētu piekrist nozares līderiem – katras slimnīcas lietderība kritiski jāizvērtē, un tērēt neadekvātus resursus nav prāta darbs. Taču diezin vai kādam izdosies iestāstīt, ka vairāk nekā pusi stacionāru piemeklējis tāds tukšums, ka likvidācija ir pašsaprotama. Vēl jo vairāk – ņemot vērā vispārējo iedzīvotāju veselības stāvokli, kas jau gadiem strauji krītas gan nolaidības, gan nožēlojamās rocības dēļ.Nu kungi atkal izlēmuši, ka taupība jāīsteno uz jūtīgākās nozares rēķina, kamēr kabinetu birokrāti varēs «pa lielam» izsprukt sveikā ar simbolisku uzpūsto algu samazinājumu. Gadiem ilgi tika vaidēts – slimnīcas pārslogotas, ārstu trūkst… Vai tagad situācija būtu uzlabojusies? Atvainojiet, bet ierēdniecības skaidrojumi nepārliecina un reforma izklausās mazliet par traku. Varbūt tā ir slēpta zārcinieku lobēšana?Par primāro moto sen bija izvirzāms, ka ar sevišķu ķirurga rūpību jāpieiet trim jomām – drošībai, izglītībai, veselībai. Pēc skrupulozas izvērtēšanas visu lieko nost, un – miers kaut vai bez bērziņa! Pretējā gadījumā – ko, šķiet, daudzi joprojām neapzinās – iebrauksim tādā Sūnu palātā, no kuras Briseles Laimes lācis neizvilks, pat ja tam Valdis vārdā. Bet ārstiem atliks vien saviem pacientiem biežāk izrakstīt dubļu vannas. Lai savlaicīgi pierod pie zemes.
