Redakcijai regulāri nākas uzklausīt suņu īpašnieku bēdustāstus par mājdzīvnieku turēšanas noteikumos paredzēto izķeršanu.
Redakcijai regulāri nākas uzklausīt suņu īpašnieku bēdustāstus par mājdzīvnieku turēšanas noteikumos paredzēto izķeršanu. Pirms 18. novembra svētkiem Dainis Pilots no Lielās ielas ziņoja, ka suņu izķeršanas reizē nelāgas sagadīšanās dēļ nežēlastībā kritis arī viņu mājās nu jau astoņus gadus mītošais četrkājainais draugs. Augumā diezgan mazo bezšķirnes sunīti (pavadā, bet bez uzpurņa) no rīta pastaigāties izvedis astoņus gadus vecais bērns. Pēc brītiņa māte bērnu pasaukusi uzskriet uz dzīvokli trešajā stāvā. Tieši tajā laikā tuvumā gadījušies suņu ķērāji, kas dzīvnieku savākuši un aizveduši uz izolatoru. Viss noticis pāris minūtēs. Bērns visu redzējis – kā uz suni tiek tēmēts ar šauteni un kā četrkājaino draugu aizved prom. Pēc tam mazajam sākusies histērija, māte bijusi spiesta izsaukt ārstu. Tēvs pēc atgriešanās no maiņas taisnā ceļā devies uz veterināro klīniku, kur nogādā noķertos dzīvniekus. Labi, ka tur gadījušies saprotoši cilvēki un suni izdevies dabūt atpakaļ.
«Vai tas ir normāli, ka suņu ķērāji var atļauties tādā mērā ar savu rīcību traumēt bērnu, ka jāsauc ārsts?» jautā tēvs, secinot, ka ar klaiņojošo suņu izķeršanas noteikumiem kaut kas nav kārtībā. Tas, ka suņu saimniekiem par noķertajiem dzīvniekiem ir jāmaksā izpirkšanas nauda, liek domāt, ka ķērāju brigāde ir materiāli ieinteresēta nogādāt izolatorā iespējami vairāk dzīvnieku, tāpēc ķer tos, kas vieglāk dodas rokā. Zvanītājs arī norādīja, ka klaiņojošie suņi, kas tik tiešām par tādiem uzskatāmi un kas klīda pirms gada, sveiki un veseli klīst arī šodien. Kur tad ir loģika?
Domes komunālās saimniecības nodaļas speciālists Rihards Bulderbergs «Ziņām» četrkājaino draugu sakarā kārtējo reizi atkārtoja, ka suņu īpašniekiem neskaidrību reizē pirmām kārtām vēlams zvanīt viņam uz komunālās saimniecības nodaļu, kā arī būt paškritiskiem un objektīvi novērtēt situāciju atbilstoši apstiprinātajiem dzīvnieku turēšanas noteikumiem. Attiecībā uz gadījumu Lielajā ielā R. Bulderbergs bilda, ka apkaimes iedzīvotāji paši parasti norādot uz suņiem, kas apdraud pagalma bērnu drošību. Par naudas lietām domes darbinieks norādīja, ka soda naudu atkarībā no reālajiem apstākļiem (sods būs mazāks, ja suns ir reģistrēts) iekasē municipālās policijas pārstāvji. Savukārt viena suņu notveršanai patērētā stunda SIA KULK izmaksājot 10 – 11 latu, summā ierēķinot ne tikai suņa ķeršanai patērēto laiku, bet arī laiku, kas patērēts nokļūšanai līdz tvarstīšanas vietai un dzīvnieka nogādāšanai izolatorā. Līdztekus KULK pārstāvjiem ķeršanas grupā ir komunālās saimniecības nodaļas un municipālās policijas pārstāvji, kuru darbs šajā laikā papildus nav jāapmaksā. Atsevišķa, gan minimāla takse ir klīnikas «Sanarius» veterinārārstam, kas rūpējas par iemidzinošo šļirču sagatavošanu, lai klaiņojošo dzīvnieku izolēšana noritētu civilizēti. Dome par suņu ķeršanai veltīto laiku pārskaita darba stundām atbilstošu summu.
