Nu jau apritējusi nedēļa kopš kārtējā asā pagrieziena uz Latvijas politiskās skatuves. Savus secinājumus par vēlēšanu rezultātiem paguvis izteikt vai ikviens valsts iedzīvotājs, jo politikā taču kompetenti jūtas visi, nu gandrīz visi…
Nu jau apritējusi nedēļa kopš kārtējā asā pagrieziena uz Latvijas politiskās skatuves. Savus secinājumus par vēlēšanu rezultātiem paguvis izteikt vai ikviens valsts iedzīvotājs, jo politikā taču kompetenti jūtas visi, nu gandrīz visi… Diemžēl jāatzīst, ka par īstajiem vēlēšanu rezultātiem varēsim runāt tikai pēc jaunās valdības izveidošanas, kad bariņš politisko jaunpienācēju, nokliedzoties «Gods kalpot Latvijai», mēģinās mūs iestūrēt «jaunajos laikos», citiem vārdiem, leiputrijā. Taču vēl joprojām nav skaidrs, ar kādiem principiem tiks veidota jaunās valdības deklarācija un ar kādiem nosacījumiem potenciālie «Jaunā laika» koalīcijas partneri piekritīs atbalstīt valdību, kurā viņiem būs jāuzņemas līdzatbildība par Repšes supersolījumiem, piemēram, ik gadu panākt budžeta palielinājumu 400 miljonu latu apmērā. Šai sakarā atliek tikai vēlēt veiksmi jaunajiem censoņiem nepārpūlēties ar Latvijas labklājības celšanu, kas līdz šim tautas kalpiem izrādījusies pārāk smaga nasta.
Pagājušo trešdien Eiropas Komisija (EK) ar savu ieteikumu apstiprināja Latvijas un vēl deviņu citu kandidātvalstu cerības jau 2004. gadā kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Šāds ieteikums tika pausts ikgadējā EK ziņojumā par savienības paplašināšanos. Tika izteikta arī apņemšanās iestāšanās sarunas pabeigt jau līdz šā gada beigām. Protams, šāds ieteikums nedz Latvijai, nedz pārējām kandidātvalstīm vēl neko negarantē, jo nav skaidra topošās valdības nostāja ārpolitikas jautājumos. Apturēt ES paplašināšanos noteikti var arī atkārtotais īru «nē» balsojums referendumā par Nicas līgumu, kurā noteikta ES paplašināšanās kārtība un kurš jāratificē visām ES dalībvalstīm. Turklāt visai izšķirošas būs sarunas par kopējo lauksaimniecības politiku, kurās Latvijai tāpat kā pārējām kandidātvalstīm jābūt gatavai pieņemt kompromisus, un tas būs iespējams tikai tad, ja koalīcijas partijas spītīgi neturēsies pie populistiskajiem priekšvēlēšanu solījumiem.
Kaut arī dažu mēnešu prāmja satiksmes nodrošināšana (ar prāmi «Max Mols») maršrutā Rīga – Stokholma nesa 1,2 miljonus latu zaudējumu, Rīgas Brīvostas pārvalde ceturtdien nolēma izsniegt 7 miljonus ASV dolāru kredīta galvojumu a/s «Rīgas jūras līnija» (RJL) prāmja «Baltic Kristina» iegādei. Kredīts tikšot ņemts Pareksa bankā uz 10 gadiem ar likmi 1,5% gadā. Ja RJL kredītu nevarēs atdot, to atdos Brīvostas pārvalde, savā īpašumā pārņemot kuģi. Aizdevuma devēji, šajā gadījumā Pareksa banka, ir pārliecināti par uzņēmējdarbības veiksmi. Arī RJL piedāvātais biznesa plāns paredz, ka prāmis varētu sākt nest peļņu jau otrajā darbības gadā. Speciālisti gan atzinuši, ka šāda prognoze ir visai optimistisks pieņēmums, un prakse rāda, ka par ievērojamu peļņu var sākt runāt labi ja ar darbības trešo ceturto gadu. Turklāt šoreiz tiek solīts arī domāt par konkurētspējīgām cenām, tās nosakot par 10 procentiem zemākas nekā maršrutā Tallina – Stokholma. Tomēr jāatzīst, ka prāmis «Baltic Kristina» ir morāli novecojis un jau tagad tā remontā tiks ieguldīti 1,65 miljoni ASV dolāru. Tādēļ māc pamatotas šaubas, vai šāds prāmis varēs nodrošināt satiksmi ar Stokholmu kaut vai piecus gadus.
Trešdien Eiropas Ekonomisko pētījumu institūts publiski paziņojis pētījuma rezultātus, kas liecina, ka iespaids par ievērojamu inflāciju pēc eiro laišanas apgrozībā šā gada sākumā ir pārspīlēts. Pētījumā secināts, ka cenu kāpums būtībā atbilst vidējiem inflācijas rādītājiem un «iedomātā» inflācija ir daudz augstāka par skaitļiem, taču, kaut arī tā, pēc «Eurobarometer» datiem, 68,5 procenti cilvēku no valstīm, kas pievienojušās eirozonai, domā, ka cenas pēc vienotās valūtas ieviešanas paaugstinājušās visās jomās. Šāds iespaids, domājams, radies no tā, ka pārsvarā cenas palielinājušās tādām ikdienas patēriņa precēm kā degviela, augļi, dārzeņi, gaļa un piens. Turpretim virknei rūpniecības preču cenas palikušas iepriekšējā līmenī vai pat kritušās.
Acīmredzot «Ventspils naftas» kungus gaida jaunas nedienas, jo viena no lielākajām Krievijas naftas kompānijām «LUKoil» saņēmusi kredītresursus 100 miljonu dolāru apmērā jauna naftas termināla celtniecībai Ļeņingradas apgabala Visockā. Caur jauno terminālu kompānija plāno eksportēt tādus naftas produktus kā benzīns, šķidrā degviela un dīzeļdegviela. Būtībā Ventspils ostas ekonomiskā politika (netiek piedāvātas konkurētspējīgas cenas) ir tā, kas Krievijas kompānijas spiež ieguldīt ievērojamus līdzekļus naftas produktu transportēšanas infrastruktūras attīstībai uz vietas.
Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Džordžs Bušs saņēma pilnvaras kā no Kongresa apakšpalātas, tā arī no augšpalātas jeb Senāta uzsākt karadarbību pret Irāku. Proti, tagad Bušs var rīkoties pēc saviem ieskatiem, jo diezin vai ANO Drošības padome spēs atrunāt ar karu pret terorismu apmāto Bušu no uzbrukuma Irākai. Tādēļ jau tuvākajā laikā varam gaidīt kārtējo ASV agresijas izpausmi, kas noteikti nepaliks bez sekām, jo sena patiesība māca, ka vardarbība izraisa jaunu vardarbību.
