Pavisam nemanot kārtējā vasara ir devusies uz labākiem medību laukiem un jaunais mācību gads ir atnācis ar bagātīgu ābolu ražu.
Pavisam nemanot kārtējā vasara ir devusies uz labākiem medību laukiem un jaunais mācību gads ir atnācis ar bagātīgu ābolu ražu. Vienu vārdu sakot, nāk rudentiņis, nāk vēlēšanas un nāk solījumi, bet par konkrētākām lietām varēs runāt tikai pēc maģiskā 5. oktobra, kad 100 gudro padome sāks kārtējo četrgadu ķīvēšanās ciklu. Katrā ziņā šāds iespaids rodas, iepazīstoties ar partiju priekšvēlēšanu programmām, kurās viena no visbiežāk minētajām prioritātēm ir izglītība.
Arī līdz šim partijas pirms vēlēšanām pievērsušas pastiprinātu uzmanību izglītības sistēmas sakārtošanai. Jāatzīst, ka saprāta robežās zināms progress ir panākts. Par to liecina kaut vai tas, ka pēdējo gadu laikā skolotāju alga ir gandrīz dubultojusies. Ar Pasaules Bankas un valsts investīciju programmu atbalstu ir atjaunotas daudzas skolas. Ir darīts vēl šis tas, bet, lai cik bēdīgi nebūtu, nepadarītā ir krietni vien vairāk. Turklāt jāpiebilst, ka līdz šim izglītības politika valstī lielākoties veidota, reaģējot uz konkrētiem notikumiem (piemēram, izglītības darbinieku streiku), nevis proaktīvi, apsteidzot problēmas un piedāvājot risinājumus. Viena no problēmām, par kuru nopietni būtu jādomā jau tagad, noteikti ir pāreja uz mācībām valsts valodā vidusskolas klasēs mazākumtautību skolās no 2004 .gada 1. septembra. Tātad atlikuši tikai divi gadi, kuros jāizdara vēl vismaz tikpat, cik jau ir izdarīts, jo, pēc Baltijas sociālo zinātņu institūta pētījuma rezultātiem, 44% mazākumtautību skolu nav gatavas pārejai uz mācībām valsts valodā un tikai 16% gadījumu šī gatavība tiek vērtēta kā augsta. Turklāt 6% skolu situācija ir kritiska, proti, tajās tuvākajā laikā vispār nebūs iespējams uzsākt mācības latviešu valodā, ja nenomainīs vai visu personālu. Patiesībā šie skaitļi neizbrīna, jo brīvi valsts valodā runā tikai 18% (raksta 16%) mazākumtautību pedagogu, bet uz jautājumiem latviešu valodā spēj atbildēt tikai 29% aptaujāto skolotāju. Šajā sakarā rodas vēlme pajautāt, kur tad ir palikusi tā Eiropas un pašmāju naudiņa, ko bija paredzēts izmantot mazākumtautību skolu pedagogu valsts valodas apmācībai. Tagad atliek tikai minēt, kādus brīnumlīdzekļus IZM liks lietā, lai pēc diviem gadiem visi mazākumtautību skolu pedagogi saprotamā latviešu valodā varētu izklāstīt mācību vielu. Par mūsu kroplīgo integrācijas politiku liecina arī tas, ka mazākumtautību skolās pret latviešu valodu veidojas visai negatīva attieksme, jo pamatā valoda asociējas ar obligātumu, stresu un uzspiešanu, kas noteikti nav labākais veids, kā iedzīvināt bilingvālās izglītības modeli. Diemžēl līdz šim pārāk maz uzmanības pievērsts tam, lai pārliecinātu minoritāšu pārstāvjus, ka šajā valstī ir nepieciešams zināt latviešu valodu. Izbrīna, ka atsevišķos gadījumos tā dēvētie «krievvalodīgie» angļu vai kādu citu valodu zina daudz labāk par latviešu, kaut arī visu savu apzinīgo mūžu nodzīvojuši valstī, ko sauc par Latviju.
Lielākā daļa partiju savās priekšvēlēšanu programmās par šo problēmu runā visai atturīgi. Daļa partiju pat sāk runāt kategorijās «jā, bet», kaut gan vēl pirms kāda laika atbalstīja līdzšinējo politiku, kas vidusskolās paredz vispārēju pāreju uz mācībām valsts valodā. Izskan pat viedokļi, ka bērnam pašam jāļauj izvēlēties, kurā valodā mācīties, kas patiesībā ir vislabākais veids, kā atbalstīt divkopienu sabiedrību valstī. Virkne partiju ar savu «jā, bet» stratēģiju lētā veidā ir izvēlējušās zvejot jaunpilsoņu balsis. Vienīgi «tēvzemieši» un «bites», kuriem nacionālais jautājums ir «māte barotāja», pie katras izdevības cenšas atgādināt savu nostāju, bet ne jau viņi būs tie, kas uzņemsies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadības grožus. Arī Tautas partija, spriežot pēc priekšvēlēšanu kampaņas aktivitātēm, kurās izglītības ministrs K. Greiškalns figurē visai sekundāri, vēlas «atkratīties» no šīs ministrijas. Drīzāk jau par jaunajiem saimniekiem izglītībā pieteiksies «Jaunais laiks» ar «Latvijas ceļu», kas tad varēs brālīgi sākt pilnveidot izglītības sistēmu, kura līdz šim visiem ministriem bijusi pārāk ciets rieksts.
