Pagrabs Vālodzēs vairs neapplūst, taču zemi uz pusēm pārdala grāvis
Pēc ziedkalnieku ierosmes pie Vālodžu, Paparžu un Bārbeļu daudzdzīvokļu mājām, kā arī to mazdārziņiem veikti uzlabojumi meliorācijas sistēmā. Tomēr tie nav devuši gaidīto rezultātu, turklāt līdz ar jauniem novadgrāvjiem ir apgrūtināta dārzu apstrāde.
Septiņdesmitajos gados Ziedkalnes ciemā būvēto trīs daudzdzīvokļu māju apkārtne ir sakopta. Līdzās pļaviņā tapis bērnu laukums. No mājām pārsimt metru attālajā katram dzīvoklim piederošo kūtiņu rindā gan dzīvību nemana. Toties iedzīvotājiem iedalītā zeme ir apstrādāta. Uz viena gabala uzslieta plēves siltumnīca, citur no vagām spraucas kartupeļu laksti. Piemājas zemē saraktie grāvji izraisījuši neapmierinātību. Turklāt ziedkalniekus uztrauc tas, ka novada izdevumā bija publicēts, ka meliorācijas pasākumi Ziedkalnes ciemata teritorijā sekmīgi pabeigti.
Bail pārstumt ķerru
Pensionāre Hedviga Grīnfelde, kas ilgus gadus smagi strādājusi par lopkopēju un 2012. gadā iedzīvotāju sapulcē Vilces tautas namā cēla trauksmi par meliorācijas problēmām Ziedkalnē, tagad jūtas vainīga. Viņa atceras, ka nākamajā dienā pēc sapulces uz Ziedkalni atbraucis novada meliorācijas speciālists Jāzeps Ošs. «Pateicoties viņam, Vālodzēs pagrabā ūdeņi vairs neuzkrājas un arī aiz mājām neveidojas milzīgās peļķes. Taču Ziedkalnes mazdārziņos pēc tam, kad tur dažas dienas pirms Ziemassvētkiem tika izrakti neizprotami novadgrāvji, kļuvis sliktāk,» saka H.Grīnfelde. Viņa piebilst, ka šo grāvju dēļ laukus vairs nevar apstrādāt ar traktoru. «Protams, izrakt grāvi bija lētāk, nevis pa īstam atjaunot meliorāciju,» spriež H.Grīnfelde.
Pašvaldībai sūtīto vēstuli, kurā uzskaitīti minētie trūkumi, parakstījušas desmit minēto trīs māju iedzīvotājas. Tostarp arī pensionāre Ludmila Gorlova, kura atzīst, ka viņai bail iet pa šauro laipu, kas pārlikta pāri jaunajam novadgrāvim. «Kur nu vēl pārstumt ķerru!» iesaucas L.Gorlova.
Ūdens no «lūpas līdz zodam»
Meliorators J.Ošs, kurš novada pašvaldībā strādāja līdz pagājušā gada jūlijam, skaidro, ka, savulaik ūdensvadu rokot, sapostītās meliorācijas atjaunošana mazdārziņos izmaksātu ļoti dārgi. «Tādēļ arī tika nolemts rakt grāvjus, kam lietusgāzēs ūdens līmeni vajadzētu mazināt kaut nedaudz – vismaz no «lūpas līdz zodam»,» J.Ošs raksturo situāciju. Viņaprāt, iedzīvotāju ērtībai izraktajos grāvjos varētu ierīkot caurtekas, tad uz piemājas lauciņa būtu iespējams uzbraukt arī nelielam traktoram.
Vilces pagasta pārvaldes vadītāja Anda Duge nesaprot, kādēļ viņa netika aicināta uz meliorācijas darbus nodošanu.
Meliorācijas speciālists Ingars Rozītis skaidro, ka praktisks problēmas risinājums varētu tikt rasts vienīgi nākamajā gadā, kad tam būs atvēlēta nauda. «Vēl svarīgi ir atzīmēt, ka katrs mazdārziņa īpašnieks saimnieko citādi – viens bagātina savas platības ar trūdvielām, cits ne, tā veidojas nelīdzens reljefs, un zemākajās vietās uzkrājas virsūdeņi,» piebilst I.Rozītis. ◆
