Vārds, uzvārds Edgars Švanks Vecums 24 gadi Augums 2 metri Nodarbošanās handbolists Ģimenes stāvoklis precējies, sieva Agita, dēls Kristaps (4 g. vecs) Dzimis Latvijā Pilsonība Vācijas Dzīvesvieta Bad Schwartau.
Vārds, uzvārds Edgars Švanks
Vecums 24 gadi
Augums 2 metri
Nodarbošanās handbolists
Ģimenes stāvoklis precējies, sieva Agita, dēls Kristaps (4 g. vecs)
Dzimis Latvijā
Pilsonība Vācijas
Dzīvesvieta Bad Schwartau
Bērnība
Edgars ir dobelnieks un jau no sešu gadu vecuma ar puikām pagalmā sācis bumbot. Sākot skolas gaitas, rokasbumbai pievērsies jau nopietnāk. Dobeles sporta skolā pirmās treneres bija Ausma Kamendere un Vera Babkina. Tā kā sports bija Edgara sirdslieta, no 7. klases viņš mācības turpināja Murjāņu sporta skolā. Uzcītīgi trenējoties, aizspēlējās līdz Latvijas izlases komandai, kuru vadīja treneris Andris Ulāns.
Liktenīgā spēle
Kā jau pieklājas, izlases komandai nācās braukt spēlēt arī uz ārzemēm. 1995. gada pavasarī Dienvidslāvijā pret vietējo izlases komandu Edgars rādīja labu spēli. To, sēžot kādā Vācijas krodziņā, televīzijā vēroja arī Vācijas 1. bundeslīgas «Hāmelnes» šefi. Redzot jauno, talantīgo un pārliecinošo kluba sportistu, nosprieda: «Mums viņu vajag!» Jau pēc dažām dienām Latvijas handbola federācija saņēma faksu ar uzaicinājumu Edgaram Švankam braukt uz Vāciju. Izlemt bija viegli, jo tāda iespēja ir tikai reizi mūžā. Vācijā ir spēcīgākā handbola līga pasaulē, un tikt uzreiz pašā spicē bija pārāk vilinoši, lai atteiktos. Steidzami Edgars sāka mācīties vācu valodu, kaut laika bija tikai pāris mēnešu.
Ierodoties Hāmelnē, valodas zināšanas jau bija pieklājīgas. Kad Edgars jau bija iekārtojies kluba piešķirtajā trīsistabu dzīvoklī, uz Vāciju devās arī sieva un dēliņš.
Dzīve svešumā
Hāmelnē Švanku ģimene nodzīvoja divus gadus. Pirmajā no tiem viss šķita labi, Edgars daudz spēlēja un trenējās, vienīgi draugu nebija īpaši daudz.
Līguma otrajā gadā komandā tika nopirkts vēl viens spēlētājs un Edgars daudz laika pavadīja uz rezervistu soliņa. Šāda situācija viņu neapmierināja, un viņš sāka lūkoties pēc citas komandas.
Piedāvājumu bija daudz, bet izvēle krita uz Lībekas priekšpilsētas klubu «Bad Schwartau». Tā ir neliela kūrorta pilsētiņa, un līguma noteikumi izdevīgi. Klubs piešķīra ģimenes mājiņu un katru gadu pilnīgi jaunu automobili.
Komanda ir ļoti internacionāla un varbūt tieši tādēļ, kā atzīst Edgars, ļoti draudzīga. Tajā ir spēlētāji no Polijas, Čehijas, Zviedrijas, Islandes, Krievijas un, protams, no Latvijas un Vācijas. Sportisti bieži kopā ar ģimenēm rīko vakarēšanas pie kāda mājās, dzer alu un atpūšas, bet, kad vīri ir izbraukumos, sievas skumst un daudz laika pavada kopā. Agitai tieši tagad ir izveidojies draugu loks kur aiziet un aprunāties.
Mazais Kristaps, kuram nu jau ir četri gadi, apmeklē kristīgo bērnudārzu un par vieglāku atzīst vācu valodu. Arī Latvijā puika vecmāmiņu piespiež runāt vāciski, kas Edgara mammai Vandai tīri labi padodas. Vanda, protams, ir ļoti priecīga par dēla panākumiem, bet sirds sāp, ka viņš ir tik tālu no mājām. Švanku ģimene visus vasaras atvaļinājumus, kas ilgst piecas nedēļas, pavada Latvijā. Apciemo draugus, radus un paziņas, cenšas apmeklēt pēc iespējas vairāk koncertu un pasākumu.
Paiet šīs piecas nedēļas, un ģimenīte dodas atpakaļ uz vācu zemi, kur visi atkal runā tikai vāciski. Edgars un Kristaps ir šīs valsts likumīgie pilsoņi. Pilsonību iegūt nav bijis grūti, jo Edgara vecaistēvs ir vācietis un arī mamma bērnībā tur ir dzīvojusi. Varbūt šī ir dinastijas atgriešanās etniskajā dzimtenē.
Nākotnes ieceres
Edgars ar nākotnes iecerēm neskopojas, un plāni ir visai diži. Pirmais no tiem ir spēlēt Vācijas izlasē, kas var- būt jau būtu noticis, ja astoņus mēnešus nebūtu vajadzējis ārstēt spēlē gūto ceļgala traumu. Pirms tās jau viņš bija piedalījies vairākās izlases organizētajās treniņnometnēs. Tagad vēl mazliet nāksies pacīnīties par vietu komandā.
Edgaram ir vēl viens liels mērķis piedalīties Olimpiskajās spēlēs un, domājams, viņš to arī sasniegs.
Par atgriešanos Latvijā Švanku ģimene ir daudz domājusi, bet vispiemērotākais variants būtu dzīvot divus mēnešus šeit, divus Latvijā. Tādā veidā varētu palīdzēt Latvijas handbola attīstībai.
Jebkuram handbolistam Vācija ir lielo iespēju zeme, un mēs Edgaram novēlam: «Lai izdodas!»
