Katras tautas morālo stāju un kultūru nosaka tās attieksme pret karā kritušo karavīru atdusas vietām.
Katras tautas morālo stāju un kultūru nosaka tās attieksme pret karā kritušo karavīru atdusas vietām. Pēc Pirmā pasaules kara Vācija visā Latvijas teritorijā izveidoja un labiekārtoja 217, tajā skaitā Jelgavas novadā 28, brāļu kapus, kur līdzās kritušajiem vācu karavīriem apbedīti cariskās Krievijas, arī latviešu, strēlnieki. Viņu atcere godināta kapu pieminekļos un krustos iekaltajos vārdos un skaitļos, jo katrs karā kritušais karavīrs, vienalga, kādā formā tērptais, ir varonis. Vēl šodien nav zudusi vāciešu interese par Pirmā pasaules kara apbedījumiem. Katru vasaru ierodas delegācijas, kas ar interesi apstājas šajās vietās, bet jauniešu darba grupas strādā uzkopšanas darbos. Turcijas valdība interesējas par saviem karavīriem, kas miruši Latvijā Krievijas gūstā Krievu – turku karā. Arī Jelgavas Norauku kapos turku karavīru kapi regulāri uzkopti līdz 1940. gadam. Otrajā pasaules karā kritušie padomju armijas karavīri, kuru kopskaits zināms ap 5 000, Jelgavā apbedīti četrās, bet rajonā – astoņās kapsētās. Mežā aiz bijušā RAF aizaugušā kapsētā vācieši aprakuši ap 18 000 badā un slimībā mirušo padomju armijas karagūstekņu, kas visi ir nezināmi. Pamazām palielinās arī Krievijas interese par Otrā pasaules kara apbedījumiem un zudušo karavīru likteņiem. Arī piederīgie meklē savus tuviniekus, kas krituši kaujās pie Jelgavas. Ukraiņa Kirila Jakoško Alekseja dēla atdusas vietu meklē dēls Aleksandrs. Vairumā vietējo pašvaldību rīcībā ir savos kapos glabāto sarkanarmiešu saraksti. Bet, kur tas nav izdarīts, šis darbs jāpaveic. Sarakstu kopijas vēlams iesniegt rajona Padomē un Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļā. Otrajā pasaules karā kritušo vācu armijas karavīru apbedījuma vietu un identificēšanas darbs turpinās. No Vācijas saņemta informācija, ka Jelgavā krituši ap 500 karavīru, bet apbedījuma vietas nav minētas; rajonā – 860, bet uzrādīti tikai māju vai kapsētu nosaukumi, neminot pagastus, un tas sagādā grūtības to apzināšanā. Pārapbedīšanas darbi Jelgavas novadā sākti tikai pagājušā gada vasarā. Rajonā kritušie tiks pārbedīti Saldus Novadnieku lielajos kopkapos (30 000), pilsētā – jaunizveidotajos brāļu kapos Miera ielā, bet latviešu leģionāri – Lestenes brāļu kapos.
Dziļu neizpratni izraisa «Jelgavas Rīta Avīzē» publicētais raksts par suņu pastaigu iespējamu ierīkošanu dabas aizsardzības objektā – Pils salā. Jelgavniekiem zināms, ka Pils salā iespējami Otrajā pasaules karā kritušo un kara darbības dēļ bojā gājušo jelgavnieku masu apbedījumi. Informācijas pārbaude prasa lielus līdzekļus, jo teritorija ir ļoti plaša, bet bez tās attiecīgas izpētes par iespējām ierīkot salā suņu pastaigas laukumu pat runāt ir priekšlaicīgi. Turklāt sala atrodas pilsētas nomalē. Vedot tādu tālu ceļu, suņi savas dabiskās vajadzības nokārtos pie jaunā Driksas tilta, Viestura piemiņas pils parkā, Lielupes krastā gar airēšanas sporta bāzes un jahtkluba teritoriju. Būtu galīgs absurds, ja varētu pieļaut domu, ka kāda suņa īpašnieks no Pārlielupes vedīs savu mīluli vēl tālākā ceļā.
Krāsaino metālu zagļi, kuriem nekas nav svēts, demolējuši vācu karagūstekņu kapus Rīgā un angļu karavīru apbedījumus Jelgavas Meža kapos. Tagad šie netveramie fantomasi metušies demontēt elektrības līnijas, nodarot valstij lielus zaudējumus, bet iedzīvotājiem sagādājot liekas raizes. Kā informēja Krievijas TV, šogad naktī uz 9. maiju ļaundari izdemolējuši vācu karagūstekņu kapus Krasnogorskas pilsētā pie Maskavas, iznīcinot 140 Somijas granīta krustu un pieminekli. Latvijā, iespējams, paaugstinoties iedzīvotāju vēsturiskās izpratnes un morālās stājas līmenim, ko gan, par nožēlu, necenšas veicināt Krievijas masu informācijas līdzekļi, pēdējā laikā vandalisms karavīru apbedījuma vietās nav atzīmēts.
Jelgavas Bērzu kapos 2001. gadā veiktajos zondēšanas darbos neizdevās atrast 67 vācu gūstekņu apbedījuma vietas, bet pie sociālās mājas «Jelgava» katlumājas, kur apbedīti 38 gūstekņi, darbs vēl nav sākts.
Pārāk ilgs laiks pagājis pēc dramatiskajiem notikumiem Jelgavā 1944. gada vasarā, tādēļ svarīga katra, kaut vismazākā, informācija par vēl neapzinātām apbedījuma vietām un cilvēku likteņiem kara viesuļos.
