Medniekiem ir svarīgi, lai viņu medību iecirkņos mitinātos vairāk staltbriežu un mežacūku, varētu būt arī daži aļņi un nedaudz stirnu. Savukārt mežu kopēji, visticamāk, negrib redzēt jaunaudžu tuvumā nevienu no šīm sugām un nepavisam nevēlas, ka mežos apmetas bebri. Zemnieki, kuru sējumu platības ieskauj meži un robežas veido meliorācijas grāvji, ir sašutuši par visu sugu meža dzīvnieku postījumiem viņu laukos.Katrs skaita «pa savam»Akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Dienvidkurzemes mežsaimniecības speciālists Vilis Grāmatnieks norāda, ka līdz aprīļa vidum visiem mednieku kolektīviem un Valsts meža dienesta speciālistiem jātiek skaidrībā, kas mīt Latvijas mežos. «Piecdesmitajos gados un sešdesmito gadu sākumā mežsargu apgaitas nepārsniedza dažus simtus hektāru un viņu pienākums bija piedalīties medībās. Tad bija iespējams samērā precīzi noteikt, kādi un cik dzīvnieku apgaitās mājo. Tagad, kad katram mežsargam jāpārrauga vairāki tūkstoši hektāru, tas vairs nav iespējams,» saka V.Grāmatnieks. Viņš spriež, ka ar dzīvnieku uzskaiti būtu jānodarbojas Valsts meža dienestam, pamatojoties uz zinātniskām metodēm, bet tam trūkst gan speciālistu, gan līdzekļu. Šoziem bija vareni dziļa ziema, un mednieki jau janvārī vairs nedevās kolektīvajās medībās. Tādēļ dzīvnieki, īpaši staltbrieži, uzturējās vietās, kur bija pietiekami daudz barības. «Viņiem jau arī nepatīk pa sniegu nekur tālu brist,» smejas V.Grāmatnieks. Jaunaudzēm, kuru tuvumā brieži dzīvojuši, tas droši vien par labu nebūs nācis, turpretim citas tas droši vien pasargājis no apgraušanas. Ja šādās vietās dzīvnieku skaitīšanai izmantotu ekskrementu uzskaites metodi, rezultāti nebūtu objektīvi. «Arī pie visām medību iecirknī izvietotajām barotavām noteiktā laikā vajadzētu uzskaitīt visus tur atrodošos dzīvniekus. Turklāt barotavām jābūt izvietotām noteiktā skaitā, bet cilvēku trūkuma dēļ tā parasti nenotiek,» zina teikt mednieks. Katrs mednieku kolektīvs visas šīs metodes vienas sezonas laikā parasti nelietojot, tādēļ dzīvnieku uzskaiti par objektīvu uzskatīt nevarot.
Vajag inventarizācijuDienvidkurzemes virsmežniecības Medību daļas vadītājs Gunārs Freimanis atzīst, ka liela daļa mednieku kolektīvu pret dzīvnieku uzskaiti izturas nopietni, bet nenoliedz, ka daudzviet tomēr to dara ļoti formāli. Viņš spriež, ka šoziem labi rezultāti būtu skaitīšanai pie barotavām. Kamēr sniegs mežos nav pavisam nokusis, vēl varot paspēt uzskaitīt dzīvnieku atstātās «čupiņas». Valsts meža dienesta Medību daļas mājas lapā aplūkojamās tabulas rāda, ka regulārā aļņu un staltbriežu nomedīšanas limita neizpilde liecina par to skaita pārvērtēšanu.«Esmu lasījis, ka Baltkrievijā viņu totalitārā režīma apstākļos ir iespēja noorganizēt ap tūkstoš cilvēku lielu «komandu» un «izdzīt» noteiktu mežu platību, piemēram, Belovežas gāršā. Tad veidojas visai precīzs priekšstats par to, kas tur dzīvo, un tālāk var rēķināt, cik dzīvnieku atrodas, teiksim, tūkstoš hektāros, « stāsta V.Grāmatnieks. Medību saimniecības attīstības cītīgai plānošanai nepieciešama inventarizācija un pamatoti aprēķini, cik daudz un kādu sugu dzīvnieki optimāli var sadzīvot noteiktā platībā. Lai dabai nenodara pāri, lauksaimnieki apmierināti un medniekiem prieks.
