Bērni ir mīlestības atspīdēšana, vārds – simboliski formulēta īstenības nojausma.
Bērni ir mīlestības atspīdēšana, vārds – simboliski formulēta īstenības nojausma. Par Zvaigznes dienu kā gudrības ceļa sākumu stāsta Jelgavas 4. vidusskolas skolotāja Ritma Tautere, kas ir viena no pirmajām kristīgās mācības skolotājām Jelgavā.
Tā zvaigzne, par kuru gribu runāt, nekad 2005 gadu laikā nav nodzisusi, tikai ne katrs to spēj saskatīt. Šī patiesība ir tik vienkārša, ka arī cilvēkam jābūt vienkāršam, lai to saprastu. Bērni ir nesamāksloti. Viņi to uztver. Aizvakar pirmās klases bērniem bija stunda par šo tematu. Un pat debesis mums palīdzēja. Varbūt kāds ievēroja, ka otrdien no rīta pie debesīm bija ļoti spožs mēness un tam blakus – zvaigzne. Lai to ieraudzītu, neko citu nevajadzēja, kā pavērt skatu augšup.
Ja esi bedrē, pacel acis
Man šķiet, ka laikā atcerēties Jura Rubeņa sacīto, ka, lai cik dziļā bedrē kāds iekritis, lai cik neizturami ir tajā vietā, paceļot acis, kaut nedaudz gaismas var ieraudzīt katrs. Svarīgs ir virziens, kurā skatāmies.
Bērni krāsoja Austrumu gudros greznajās drēbēs un paši atskārta būtiskāko – ka šie gudrie un bagātie nebaidījās nosmērēties kūtiņā, ka viņi pielūdza. “Bet viņi taču metās ceļos un nebaidījās nosmērēties!” Vai pirmklasniekiem tā nav nopietna atziņa?
Mācīties godbijību
Godbijība un cieņa ir viens no uzdevumiem, kas ir kristīgās mācības jautājums. Tā ir arī Zvaigznes dienas būtība. Cilvēkiem vajadzētu būt pazemīgiem svētuma priekšā, nevis uzpūtīgiem pašiem par savu gudrību. Vienkāršais uzklausa vienkāršo. Akadēmiķis Jānis Stradiņš ir vienkāršs. Zinātnieks, bet pazemīgs. Viņš ir latviešu “austrumu gudrais”. Es varētu par “savu austrumu gudro” nosaukt mācītāju J.Rubeni. Bet katram cilvēkam tas var būt kāds cits. Viņi visi staigā tepat līdzās. Nepievēršam uzmanību, jo neizskatās tik spoži, bet patiesībā mēs grābstamies pa apakšu.
Mainīgais un nemainīgais
Decembrī Metodiski informatīvajā centrā notika seminārs pilsētas un rajona kristīgās mācības skolotājiem. Bija Uldis Gāle, Gunta Auza, bet skolotāji – kādi septiņi astoņi. Nezinu, vai tas ir labi. Es par šo lietu esmu pārliecināta, tāpēc degu, un nekad neviens no vecākiem daudzu gadu garumā nav bijis neapmierināts par sava bērna garīgo pasauli. Ne jau visi šie bērni nāk no kristiešu ģimenēm. Ir nemainīgas vērtības. Mēs varam to pieņemt, varam nepieņemt.
