Kas par daudz, tas par skādi – tik vienkāršā atziņa dažreiz tūlīt pēc «pārplūduma», citreiz pēc gadiem, taču apstiprinās vienmēr. Par skādi var nākt kā pārēšanās, tā neēšana, kā pārmērīga gulšņāšana, tā ilgstoša neizgulēšanās. Grūti var klāties vairāku stundu skrējienā un arī tikpat ilgā stāvēšanā. Katrā ziņā spilgti to apliecināja Dziesmu svētku ģenerālmēģinājums ar koristu ģībšanu Mežaparkā.
Garajās distancēs ir jāliek svaru kausos attiecīgā brīža prioritātes un pašsajūta, – no pieredzes vērtējot sava vaļasprieka pozitīvo ietekmi uz veselību, teic tajā pašā sestdienas vakarā Jelgavas nakts pusmaratonā mūsu pilsētas ātrākās skrējējas titulu izpelnījusies Sanda Želve. Protams, sportiska tipa cilvēkam allaž svarīgi būs sasniegt arvien labāku minūtēs, metros, kilogramos vai punktos mērāmu rezultātu, taču turpat vienmēr ir arī jautājums – vai par veselības cenu?
Paši mazākie bērnu skrējiena dalībnieki, cits ar smaidu, cits činkstēdams, savu 350 metru distanci acīm redzami novicoja vecākiem par prieku. Trīsgadīgie un četrgadīgie prata novērtēt arī finišā iegūstamo «Haribo» tūtu, drusku lielākajiem bija svarīgi kādu pa ceļam apsteigt un būt starp pirmajiem, bet dažs septiņgadīgais jau bija gatavs skriet piecu kilometru apli. Kurā brīdī mēs bērnu atbalstām, rūdot viņa raksturu un gatavojot nākotnes pārbaudījumiem, un kad tomēr nodarām pāri? Turpat Pasta salā sastaptā ilggadējā sporta skolotāja Ruta Kļaviņa atzīst – pieaugušo centieni mēdz pārsniegt bērna organismam piemēroto slodzi, bet pāris sporta stundās nedēļā skolā gūstamais fiziskais rūdījums pašlaik ne tuvu neatbilst vēlamajam.
Plašāk, skaļāk, vairāk, ilgāk – izskaitļojamie rekordi tikmēr no sporta arvien uzbāzīgāk pārceļas arī uz citām jomām. Tik tūkstošu dalībnieku, tik koncertu, tik gājiena kilometru. Jā, tik arī noģībušo, tik mediķu apkalpoto un slimnīcās pabijušo, ko varbūt savukārt derētu ierakstīt kādā izturības reģistrā. Un tad Sandas minētajos svaru kausos samērot, uz kuru pusi sliecamies un kas būtu darāms, lai labas pašsajūtas vārdā tās līdzsvarotu.
